Nokļūstot partijas «Vienotība» priekšsēdētāja amatā, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens centīsies mobilizēt demokrātiskos spēkus, lai novērstu politiķu Aivara Lemberga («Latvijai un Ventspilij») vai Nila Ušakova (S) nonākšanu premjera amatā, izriet no Ašeradena paustā intervijā LNT raidījumam «900 sekundes».
Ašeradens izteicās, ka «Vienotībā» patlaban valda «hamletiskas kaislības» un situācija ir diezgan smaga. «Redzot, kā situācija attīstās, pieņēmu lēmumu kandidēt [uz partijas priekšsēdētāja amatu],» teica politiķis, atzīstot, ka šīs kaislības viņu biedē, tomēr partijai esot atbildība pret vēlētājiem.
Visupirms atbildība ir par to, lai valdība strādātu stabili, sacīja Ašeradens. Otrkārt, esot laiks uzdot jautājumu, kāda būs Latvijas nākotne. Viņš sacīja, ka ejam priekšvēlēšanu fāzē un ir redzams, ka sāk dominēt divi lieli politiskie virzieni, kas «liek mums savākties un domāt, kāda būs Latvijas nākotne».
Viens no tiem ir prokremliskais virziens, sacīja politiķis, norādot uz «Saskaņas» panākumiem pašvaldību vēlēšanās.
Savukārt otrs ir «valsts nozagšanas virziens». «Redzam, ka parlamentā tas ir labi pārstāvēts,» izteicās Ašeradens, piebilstot, ka līdz ar Ingunas Sudrabas (NSL) ievēlēšanu «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā, tas esot sevi labi apliecinājis.
Ašeradens pauda, ka šādā situācijā ir iespēja 2018.gada 8.oktobrī pamosties valstī, kurā valdību vada Ušakovs vai Lembergs. «Šādas sekas var būt ļoti dramatiskas. Mēs nonāksim vienā jaunā situācijā, kurā vairs nerunāsim par Eiropas valsti, bet par vienu postpadomju republiku,» pauda politiķis.
Viņš uzsvēra, ka valstiski demokrātiskajam spārnam ir jāvienojas par to, kādas nākotnē ir sarkanās līnijas. Ašeradens pieļāva, ka varētu tikt atbalstīta apvienību veidošana, lai palīdzētu kādam politiskajam spēkam.
Runājot par «Vienotības» nākotni, politiķis norādīja, ka kongresā ir jāievēl laba valde, jāpārtrauc ķildas, jāsaprot savas kļūdas un jāvienojas par nākotnes politiku. «Ceru, ka «Vienotība» savāksies un skaidri pārdefinēs savu kursu,» viņš teica.
Ašeradens arī piebilda, ka viņu biedē kolēģa Edvarda Smiltēna uzstādījums attiecībā uz «Vienotības» frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. «Uzlikt viņu par centrālo problēmu ir rupja kļūda,» pauda Ašeradens, piebilstot, ka Āboltiņas un «Vienotības» ceļi šķirsies, un viņš atzinīgi novērtē Āboltiņas mērķi atgriezties diplomātiskajā dienestā.
Tāpat Ašeradens atzina, ka viņam simpātisks šķitis Viļņa Ķirša starts pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Viņaprāt, Ķirsis uzņēmās vadību pie diezgan bezcerīgas situācijas, bet sasniegtais parāda, ka partijai ir atbalsts.
«»Vienotības» veiksmes stāsts būs simbioze starp vecajiem politiķiem, kuriem, iespējams, ir jāpakāpjas malā, lai dotu ceļu jaunajiem,» pārliecināts Ašeradens.
Vaicāts, kādu termiņu iecerētā paveikšanai viņš sev noteiktu, nokļūstot «Vienotības» priekšsēdētāja amatā, Ašeradens teica, ka būs lepns, ja tiks sagaidīts nākamais partijas kongress.
Kā ziņots, uz «Vienotības» valdes priekšsēdētāja amatu izvirzītas Ašeradena, Smiltēna un Ķirša kandidatūras, aģentūru LETA informēja «Vienotības» pārstāve Elīna Bīviņa.
Oficiāli noteiktais pretendentu izvirzīšanas termiņš noslēdzās 14.augustā, taču kandidatūras uz valdes priekšsēdētāja amatu vēl būs iespējams izvirzīt arī partijas kongresā 19.augustā, kad notiks «Vienotības» vadības vēlēšanas.
Pašreizējais «Vienotības» priekšsēdētājs Andris Piebalgs paziņojis, ka atkārtoti nekandidēs uz šo amatu.
