Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan aviopasažieru sūdzības, ka viņiem tiek atteikta iekāpšana lidmašīnā. To piedzīvoja arī Ieva, kura, izmantojot airBaltic pakalpojumus, kopā ar vīru un divām meitām lidoja no Londonas atpakaļ uz Rīgu. Ievas vīrs un vēl kāds vīrietis bija tie, kuri savā starpā konkurēja par pēdējo palikušo sēdvietu lidmašīnā. Par laimi – tajā iekāpa Ievas vīrs, taču pēc šā pārdzīvojuma jaunā māmiņa vairs nevar barot ar pienu savu mazo meitiņu. Un tas nu ir tas, ko nespēj atlīdzināt neviena kompensācija.
Vienatnē ceļojošiem cilvēkiem risks netikt ielaistiem lidmašīnā (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
airBaltic korporatīvās komunikācijas pārstāvis Didzis Rudmanis skaidro, ka aviācijas nozarē ir ierasta prakse pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā. Tas notiek reisos, uz kuriem iepriekš nav ieradies noteikts skaits pasažieru. airBaltic gadījumā tie ir 4% no visiem lidojumiem.
Ja tomēr uz konkrēto reisu ierodas visi pasažieri, kuri iepriekš iegādājušies biļeti, tiek meklēti brīvprātīgie, kas, saņemot kompensāciju, ir gatavi mainīt savus lidošanas plānus, piemēram, nonākt galamērķī vēlāk ar citu reisu. Ja tādu nav, personu, kam tiek atteikta iekāpšana lidmašīnā, izraugās brīvprātīgo pasažieru meklēšanas sistēmā. Un šajā gadījumā riska grupā ir cilvēki, kuri ceļo vieni, jo prioritāte saņemt vietu lidmašīnā ir bērniem, personām ar kustību traucējumiem, transfēra pasažieriem, kuriem jāpagūst uz savienojošo reisu, kā arī cilvēkiem, kuriem veikta grupu rezervācija.
Šā gada pirmajā pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis par 153% vairāk sūdzību tieši par aviopakalpojumiem. Centra pārstāve Sanita Gertmane skaidro, ka viens iemesls ir tas, ka pasažieri kļūst aizvien zinošāki par to, kādas kompensācijas viņiem pienākas, kā arī ir parādījušies starpniekuzņēmumi, kas par atlīdzību palīdz aizstāvēt pasažieru tiesības. No 296 sūdzībām, ko PTAC saņēmis līdz šā gada 31. jūlijam, deviņas bija tieši par atteiktu iekāpšanu. Cilvēki dažkārt lūdz palīdzību, ja šā iemesla dēļ viņi zaudējuši iepriekš veiktās rezervācijas valstī, uz kuru bija plānots doties, piemēram, vairs nav spēkā viesnīcas rezervācija, taču tas nav centra kompetencē. Lai atlīdzinātu zaudējumus, pasažieriem jāvēršas aviokompānijā. Ja tas neizdodas, nākamais solis ir tiesa, tā uzsver centra pārstāve.
Tāpat Sanita Gertmane iesaka rūpīgi sekot līdzi, vai lidojumi ir vai nav savienotie, ja galamērķī nav iespējams nokļūt ar tiešo reisu, jo iekāpšanas atteikuma gadījumā aviokompānijai nav jāuzņemas atbildība par nokavētu nākamo reisu, ja to nodrošina cita aviokompānija.
Ja pasažierim iekāpšana lidmašīnā ir atteikta, vispirms ir jāvēršas pie aviokompānijas. Ja neizdodas rast risinājumu, tad pasažieris var sūdzību iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, taču iestādes kompetencē ir izskatīt sūdzības tikai par lidojumiem, kas izlido no Latvijas.
Ja atteikums saņemts, atrodoties ārvalstīs, pasažieris ar sūdzību var vērsties konkrētās valsts atbildīgajā institūcijā, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību.
Lai arī airBaltic un PTAC pārstāvji uzskata, ka gadījumu skaits, ka pasažieris netiek iecerētajā lidojumā, ir salīdzinoši mazs, ikvienam, kurš neatbilst avio kompāniju noteiktajām prioritārajām ceļotāju kategorijām, ir vērtīgi apzināties risku tikt neielaistiem lidmašīnā, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās jau pirmajā ceļojuma brīdī.