Trešdienas vakarā vairāki desmiti cilvēku pulcējās uz nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) rīkoto Molotova-Ribentropa pakta upuru piemiņas pasākumu Rīgā, Esplanādē.
Vairāki desmiti cilvēku Esplanādē piemin Molotova-Ribentropa pakta upurus (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie Raiņa pieminekļa tika iedegts simbolisks ugunsceļš, kura galā jaunieši attiecīgās valsts tautas tērpā turēja Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Ukrainas karogus.
Pasākuma mērķis bija atgādināt, ka 1987.gadā, divus gadus pirms Baltijas ceļa, kura laikā rokās sadevās aptuveni divi miljoni cilvēku, cilvēktiesību aizstāvības grupa «Helsinki-86» bija pirmie, kas publiski uzdrīkstējās aizstāvēt latviešu nācijas intereses padomju okupācijas apstākļos, skaidro partijā.
Pasākumu apmeklēja dažāda vecuma cilvēki, turklāt interesentu vidū bija arī personas, kas parasti apmeklē prokrieviskus pasākumus, novēroja LETA.
Kā ziņots, šodien aprit 78 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, un tiek pieminēta arī «Baltijas ceļa» 28.gadadiena.
Molotova-Ribentropa pakta oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki. Tā rezultātā Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.
1940.gada 17.jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot paktā deklarēto interešu sfēru sadali, un pārtrauca tās neatkarību.
Kā atbilde uz 1939.gada 23.augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989.gada 23.augustā notika «Baltijas ceļš».
Tā bija Baltijas valstu kopīga akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.
2009.gada jūlijā Saeima ārkārtas sesijā kā steidzamus divos lasījumos pieņēma grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», nosakot, ka 23.augusts turpmāk tiks atzīmēts kā staļinisma un nacisma upuru atceres diena.