Valdība otrdien atbalstīja 5,9 miljonu eiro piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) steidzamās medicīniskās palīdzības punktu finansēšanai un dzemdību speciālistu un māsu vai vecmāšu skaita pieauguma nodrošināšanai.
No šī gada 1.aprīļa tika palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai. Izdevumus saistībā ar šiem pasākumiem no aprīļa līdz augustam sedza ministrija no iekšējiem līdzekļiem.
VM lūdza valdību ne tikai kompensēt neatliekamās palīdzības un dzemdību uzlabošanai iztērēto finansējumu, kas radījis deficītu veselības aprūpes budžetā, bet arī aicināja palielināt VM valsts budžeta bāzes izdevumus 2018.gada un turpmāk ik gadu 7,8 miljonu eiro apmērā, lai turpmākos gados neradītu pastāvīgu finanšu deficītu budžetā neatliekamās palīdzības segšanai.
Pēc VM sniegtās informācijas, pārskatītā neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu finansēšana, kā arī ārstniecības iestāžu pienākumu nodrošināt nepārtrauktu diennakts slodzi pilnā apmērā deviņu mēnešu laikā radīja ietekmi 4,08 miljonu eiro apmērā, dzemdību speciālistu pieaugums par 22 posteņiem - 2,09 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus ministrija daļu nepieciešamā finansējuma jeb 776 282 eiro rada iekšējos resursos, pārskatot radioloģijas tarifu amortizācijas sadaļu.
Jau ziņots, ka papildu finansējuma neatliekamās medicīniskās palīdzības punktiem rašanu no radioloģijas tarifu pārskatīšanas asi kritizēja gan Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācija, gan Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācija, gan arī Latvijas Radiologu asociācija.
Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule norādīja, ka VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību kavēs novecojušo iekārtu nomaiņu pret jaunām un modernām.
Savukārt Latvijas Radiologu asociācijas un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas prezidente Maija Radziņa norādīja, ka grozījumi apdraud labu diagnostikas kvalitāti, turklāt atņemtā finansējuma pārcelšanu uz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktiem viņa sauca par «ugunsgrēka dzēšanu», kas liecina par izmisumu nozares politikas veidošanā.
