RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Sudraba restorānā tikusies ar «oligarhu sarunās» pieminētu personu

Nekā personīga/TV3 5
Inguna Sudraba | Foto: Ieva Čīka / LETA

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Inguna Sudraba šajā otrdienā redzēta draudzīgi tērzējam restorānā «3 pavāri» ar oligarhu sarunās pieminētu personu - «LSF Holdings» kādreizējo valdes priekšsēdētāju Edgaru Jansonu, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Viesnīca Rīdzene ir Aināra Šlesera bijušais īpašums, un tieši šeit viņš mēdza organizēt gan savas publiskās uzstāšanās, gan privātās tikšanās. Šeit viņš jutās ērti un droši. Meklējot pierādījumus Šlesera Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa iespējamās «melnās kases» eksistencei, KNAB 2009.gada februārī sāka viesnīcas prezidenta numuriņā runāto ierakstīt. Tam atļauju deva Augstākās tiesas tiesneši.

Jau nedēļu vēlāk no KNAB noplūda informācija un Šlesers uzzināja par tiesībsargu plāniem. Taču tas neatturēja viņu arī turpmāk kārtot darījumus viesnīcā. Drošībai numuriņi tika mainīti. Bet arī KNAB izdevās turpināt operatīvā ceļā ierakstīt Šlesera un viņa sarunas biedru runāto. Tiesībsargiem nācās atzīt, ka izmeklēšanas virzienu ir krietni vairāk nekā viņi iepriekš vispār spējuši nojaust.

Ar Šleseru saistītā Latvijas Pirmā partija un Latvijas ceļš, Aivara Lemberga zaļie zemnieki un Andra Šķēles Tautas partija līdz ar sava premjera Ivara Godmaņa krišanu tolaik bija zaudējusi līdzšinējo ietekmi, un par premjeru bija kļuvis viņiem neizdevīgais Valdis Dombrovskis. Pie Šlesera uz Rīdzeni nāca ministri, Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji, un apsprieda grandiozus valsts nozagšanas plānus. Kā pievākt to, kas viņiem vēl nepieder un izmantot valsts un pašvaldību uzņēmumus savas labklājības celšanai. Tam bija vajadzīga vara. Tāpēc sarunās tiek apspriests, kā uzbūvēt Krievijai līdzīgu varas vertikāli - sev vēlamu premjeru, ielikt pilī savu Valsts prezidentu, kas netraucēs strādāt un x stundā būs noderīgs, kā kontrolēt visu presi un sodīt jeb sadod pa rīkli tiem, kas stājas viņiem ceļā. Sarunu fiksēšana notika vairāk nekā divus garus gadus un KNAB prokuratūrā un Augstākajā tiesā sāka saņemt iebildumus, ka lieta pārāk ievilkusies Tāpēc 2011.gada 20. maijā KNAB ierosināja kriminālprocesu, kura Latvijas vēsturē ieies kā oligarhu lieta.

Politiskajā līmenī oligarhu lieta parāva sev līdzi Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr. 2 par Saeimas atlaišanu, kas no politiskās skatuves noslaucīja Šleseru un Šķēli. Bet tiesībsargiem sākās grūtākais posms – bija jāsavāc nepieciešamie pierādījumi, lai celtu apsūdzības un lietu nosūtītu uz tiesu.

Lietu sadalīja trīs virzienos – vienā centās pierādīt, ka Šleseram slēpti pieder daļas privātfirmā «Rīgas tirdzniecības osta», kas ar kravu pārkraušanu pelna miljonus un kuras interesēs Šlesers kā amatpersona varētu būt pieņēmis lēmumus. Tomēr izmeklēšanas gaitā nebija atrasti pierādījumi, ka Šlesers būtu, piemēram, apmaksājis pamatkapitālu, vai piedalījies «RTO» peļņas sadalē un lietu pērn decembrī KNAB izbeidza. Tam neiebilda arī prokuratūra.

Divas nedēļas ātrāk, 30.novembrī bez rezultāta beidzās arī izmeklēšana par valstij neizdevīgi saslēgtajiem aviokompānijas «AirBaltic» līgumiem. Tos, ieskaitot Airbaltic zīmola pārdošanu, bija slēgusi Šlesera uzticības persona, aviokompānijas līdzīpašnieks un biežs Rīdzenes sarunu dalībnieks Bertolds Fliks. Tomēr pēc ilgās izmeklēšanas KNAB atzina, ka Flika darījumi nav krimināli sodāma rīcība.

Vistuvāk panākumiem izmeklēšana nonāca, pētot, kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā 2010.gada oktobrī ievēlēja Andri Ameriku. KNAB uzskatīja, ka Šlesers piedāvājis Aivaram Lembergam ietekmēt ostas valdes locekli Viesturu Silenieku, lai viņš nobalso par Ameriku apmaiņā pret ostas reklāmas līgumu ar Lembergam svarīgo izdevniecību «Mediju nams«. Pret Šleseru un Lembergu KNAB lūdza uzrādīt apsūdzības, taču prokuratūra lietu izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ.

Šobrīd skaidrs, ka KNAB bijis uz pareizām pēdām. «Rīgas Tirdzniecības ostas» īpašnieku slēpšana Lihtenšteinā vai Šveicē tagad ir pagātne. Pagājušā gada vasarā Šlesers savu dalību uzņēmumā ir legalizējis. Viņa un Šķēles ģimenes locekļiem tagad pastarpināti «Rīgas tirdzniecības ostā» pieder 60 procenti. Ar vai bez ostas amatpersonu iepriekš pieņemtiem lēumumiem, šīs kompānijas peļņa pagājušā gadā ir iespaidīga -16 miljoni.

2010. Gada novembrī Rīdzenē notiekošajā sarunā Šlesers stāsta, ka laikā , kad pirkuši Rīgas tirdzniecības ostu tas bijis mazs uzņēmums. Pēdējo gadu laikā apgrozījums uznēmumā esot pieaudzis desmitkārt un tiekot investēts arī jaunos projektos kopā ar krieviem. Viņš esot koncentrējies uz šo, kā uz pamatbiznesu. Tā kā viņš savulaik esot sēdējis satiksmes sektorā, būtu ļoti dīvaini, ja viņš nesaprastu, kur ir perspektīvas, sarunā lepojas Šlesers.

KNAB darbinieki, kuri aizsāka oligarhu lietu, nesaprot, kāpēc tā beidzās bez apsūdzības Šleseram.

Juris Jurašs, Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, RD domes deputāts (JKP)

To rezultātu noteikti varēja sasniegt. Te mēs redzam, kaut vai to pašu RTO – Šlesera un Šķēles līdzdalību, kuri vēl pirms lietas izbeigšanas ir legalizējuši savu līdzdalību konkrētajā uzņēmumā. Man ir nesaprotami, kā varēja izbeigt šo lietu pie konkrētiem apstākļiem.

Tas pats arī par airBaltic , par brīvostas epizodi nemaz nerunājot.

Tas, ka Šleseram tagad pieder kāda kompānija nepierāda, ka viņam izmeklēšanas laikā tā piedeŗēja slēpti, saka prokurors, kurš akceptēja lietas slēgšanu.

Bez sarunu klausīšanas KNAB bijis jāizmanto citas operatīvās darbības, kas ļautu runāto apstiprināt. Jo liecinieki izmantojuši iespējas neliecināt. Rezultātus nedeva arī savulaik kratīšanās atrastais. Izmeklētāji pieņēma, ka Šlesers slēpjas aiz saviem biznesa partneriem, taču viņu savstarpējās finanšu shēmas KNAB nespēja atšķetināt.

Māris Leja, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Ja mēs gribētu pārbaudīt, vai viņš (Šlesers) ir slēptais īpašnieks un ir saņēmis šīs dividendes- nu, nebija neviena pieturas punkta caur kādiem uzņēmumiem viņš varētu būt peļnas daļu saņēmis. Mēs nevaram gaidīt, lai viss būtu uz paplātes pasniegts! Bet šajā gadījumā nebija pilnīgi nekā!

Manā skatījumā šīs sarunas tika pārvērtētas, tām tika piedota par daudz liela nozīme. Es jau no paša sākuma teicu KNAB, nepārvērtēt šo sarunu nozīmību. Liekot viņiem apzināties, kas vēl ir jākonstatē, ka persona ir slēptais īpašnieks.

Šovasar žurnāla «Ir» publicētās Rīdzenē sarunās parādījās jauni dalībnieki un radīja priekšstatu, ka KNAB darbinieki ne visus plānotos amatpersonu noziegumus pamanījuši. Piemēram, Zemkopības ministra Jāņa Dūklava saruna ar Šleseru rāda, ka Dūklavam varētu būt slēpta daļa 8 hektāru īpašumā Rīgas ostā.

2010.gada pavasarī Dūklavs Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam lūdz palīdzēt pārdot viņam un kompanjoniem piederošu zemes gabalu ostas teritorijā, par cenu, kā Dūklavs saka «15 ļimončikiem«. Viņam pašam piederot 10% no īpašuma un tagad īpašnieki vēloties no zemes tikt vaļā. Esot pat pircēji no Krievijas. Dūklavs lūdz, lai Šlesers tam neliek šķēršļus vai , lai osta pati nopērk šo gabalu. Dūklavs rāda Šleseram dokumentus un skaidro, ka īpašnieki esot vairāki, bet visi zem svešām famīlijām.

Šāda saruna ir pārsteigums oligarhu lietu uzraugošajam prokuroram. Viņš šādu Rīdzenē runāto nav dzirdējis, un arī izmeklēšana par Dūklava iespējamām slēptām īpašumtiesībām nav notikusi.

Te ir zināma nekonsekvence, kāpēc kriminālprocess tiek dalīts pret Šleseru, kura īpašumtiesības tiek pārbaudītas, bet netiek lūgts pārbaudīt tādas pašas slēptas īpašumtiesības pret Dūklavu? Grūti spriest, vai nezināšanas vai nevēlēšanās pēc.

Tā laika KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs apgalvo, ka izmeklēšana pret Dūklavu nav sākta, jo KNAB dabiniekiem bijis skaidrs, ka Dūklavs stāstot pasakas. Zemkopības ministram visdrīzāk apsolīta kāda atlīdzība, ja viņš izmantos ietekmi un pazīšanos ar Šleseru, tāpēc viņš samelojies, ka ir līdzīpašnieks, bet savu nav panācis.

Juris Jurašs, bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, RD domes deputāts (JKP)

Šis konkrētais stāsts, zinot to sarunu no paša sākuma, ir skaidrs, ka tas ir blefs. Vienkārši ir cilvēks, kuram gribas būt tikpat ietekmīgam, kas slēpjas aiz citām firmām, citām personām līdzīgi kā Šķēle, kā Šlesers. Tikai stāsts ir, ka viņam apsolīta prēmija, ka zemes gabals tiks pārdots.

Ja viņš būtu palīdzējis šo zemes gabalu notirgot, būtu saņēmis atlīdzību un nebūtu to uzrādījis, tad mēs varētu runāt par noziegumu.bet, ja Dūklavs ir palūgts to notirgot un visdrīzāk tur ir draudzīgas attiecības ar šiem patiesajiem zemes īpašniekiem, tas tikai tāpēc, ka viņš ir lūdzis un izdomājis stāstu, lai ieinteresētu Šleseru iespringt un rast draudzīgu risinājumu, tas nav kvalificējams kā noziegums. Protams, tas ir briesmīgi.

Dūklavs ir atzinis savas draudzīgās saites ar konkrētā zemes gabala līdzīpašniekiem, taču kategoriski noliedz, ka viņam pašam piederētu vai iepriekš bijis nedeklarēts īpašums ostā.

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs (ZZS)

Dūklava kungs, labdien. Gribam lai viešat skaidrību, kādas ir tās jūsu attiecības ar Viļa Berga un Līgas Bergas ģimeni?

Muļķības!

Jūs esat vēlētājiem parādā to skaidrojumu, tad jums piederēja vai nepiederēja?

Kad ir plūdi Latgalē, jūs interesē Bergi un vēlētāji.

Bet jūs esat parādā skaidrojumu, vai tas zemes gabals pieder jums vai nepieder.

Kad būs gala secinājumi, tad būs arī atbilde.

Vai jūs esat bijis KNAB pēdējo 2 mēnešu laikā?

Jā.

Uz vienu sarunu, vairākām?

Nekomentēšu

Pēc publikācijām presē KNAB sāka pārbaudi, vai tagad būtu pamats sākt kriminālizmeklēšanu pret Dūklavu. Taču šo gadu laikā ir mainīts likums, un par iespējamu īpašumu nedeklarēšanu birojs pārbaudē vairs nedrīkst izmantot operatīvā ceļā ierakstītu, neatslepenoto Dūklava un Šlesera sarunu. Tāpēc abi izsaukti uz KNAB, un pēc Šlesera un Dūklava iztaujāšanas, nolemts lietu nerosināt. Tāpat tālāku tiesībsargu interesi neraisīja arī publicētā Dūklava atklāsme, ka par valdības sēdē dotu atļauju izcirst priedes Jūrmalā Šlesera privātmājas teritorijā tobrīd premjera pienākumu izpildītājs Dūklavs būtu atlīdzībā saņēmis konjaku.

Jēkabs Straume, KNAB priekšnieks

Viņa (resoriskā pārbaude) tika izbeigta tāpēc, ka tapa skaidrs, ka nekādus pierādījumus tam, ka šāds fakts noticis birojs nespēs iegūt.

-Un tas pats iemesls arī otrajā resoriskajā pārbaudē?

Tieši tā!

KNAB izmeklētāju grupa piecu cilvēku sastāvā turpina klausīties turpat 3 gados Rīdzenē ierakstītās oligarhu sarunas un apjaust, vai operatīvajiem darbiniekiem tolaik nav paslīdējis garām kāds būtisks fragments, kas nav adekvāti novērtēts un par ko vēl nav par vēlu rosināt kriminālizmeklēšanu. Tāpēc jo īpaši svarīgs ir tas, vai operatīvā ceļā noklausītām sarunām piekļūs arī šovasar izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija un kādiem mērķiem tā izmantos iegūto informāciju.

Neizvērtēta no oligarhu sarunām pagaidām palikusi epizode, kurā Lembergs, Šlesers un Ameriks 2010.gada oktobrī apspriež notikumus Rīgas brīvostā. Lembergs sūdzas, ka brīvostas pārvaldniekam Loginovam dots 300 000 liels kukulis, lai Lemberga bērniem pastarpināti piederošs uzņēmums varētu īrēt velkoņus un strādāt ostā. Lembergs gaužas, ka darījums nav nesis peļņu, bet osta tagad no uzņēmuma prasot pusmiljonu. Ameriks sola jautājumu sakārtot.

Tā laika notikumus palīdz restaurēt Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Rīgas brīvostas pārvaldes izšķērdētajiem miljoniem. Tajā pieminēts, ka konkurences padomes lieguma dēļ, brīvosta pati nedrīkst izmantot ienesīgos sev piederošos velkoņus «Santu» un «Stellu«.Loginovs bez iepirkuma uz trim mēnešiem velkoņus nodod nomā Lemberga bērniem piederošā uzņēmuma «LSF Holdings» izveidotajam SIA «Amberholdings Liepāja«. Līgums noslēgts par dārgu nomas maksu, lai ostā neielaistu konkurējošas kompānijas, taču «Amberholdings» darbus ostā veic, bet nomas maksu nemaksā. Lembergs Rīdzenes sarunās atklāj, ka parādu bērni negrib atzīt, jo jau iepriekš Loginovam samaksāts iespaidīgs kukulis.

Ameriks skaidro, ka nekāds kukulis beigās nav samaksāts, bijusi vienkārša vienošanās. Lembergs saka, ka pašam intereses tur neesot, bet lūdz Amerikam palīdzību jautājuma nokārtošanā, jo bērniem tagad jāmaksā ostai iespaidīgs parāds.

Vairāk nekā 700 tūkstoš eiro lielo parādu brīvosta tā arī neatgūst līdz šai dienai. SIA «Amberholdings» piesaka sev maksātnespēju un šā gada martā uzņēmums likvidēts.

Par šo oligarhu sarunas epizodi sācies uztraukums. LSF Holdings tā laika valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons šajā otrdienā redzēts draudzīgi tērzējam restorānā «3 pavāri» ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju Ingunu Sudrabu. Sudraba apgalvo, ka šī neformālā, neprotokolētā saruna viņai bijusi vajadzīga, lai labāk saprastu oligarhu sarunās runāto.

Inguna Sudraba, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 priekšsēdētāja (No sirds Latvijai)

Tā (saruna) notika pēc manas iniciatīvas, man ieteica Edgaru Jansonu, kā cilvēku, kurš ir ļoti godīgs un vienmēr iestājies pret korupciju. Un viņš noraida, ka it kā kompānijas vārdā būtu devis kukuli.

Man ieteica ar viņu satikties, lai pārliecinātos, ka viss ir pilnīgi pretējs tam, kā tiek uzrādīts sarunās.

05.50 Jūs vēl ar kādu esat tikusies , lai pārbaudītu vienu vai otru faktu no oligarhu sarunās runāto?

Nē. Bet es esmu atvērta, es priecātos, ja būtu vairāk šādu cilvēku, kas pieteiktos.

Sudraba apgalvo, ka LSF holdings kādreizējam vadītājam nav atklājusi nekādu informāciju, kas viņai tapusi zināma kā šīs izmeklēšanas komisijas vadītājai. Sudrabai gan pagaidām nav izsniegta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai. Bet lielākā daļa oligarhu sarunu joprojām ir klasificētas.

Izmeklēšanas Komisijas loceklis Andrejs Judins aicinājis atslepenot visus materiālus, lai sabiedrībai dotu tiesības vērtēt visu oligarhu sarunās runāto.

Atšķirībā no kukuļņemšanas, amatpersonas statusa ļaunprātīgas izmantošanas, un mantas slēpšanas, valsts nozagšanas jēdziena Krimināllikumā nav.

Tāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums būtu nevis skraidīt pa kafejnīcām, tikties ar oligarhu sarunās pieminētajiem un mēģināt tos attaisnot, bet labot likumus, lai acīmredzami noziegumi nākotnē nepaliktu nesodīti.

Jēkabs Straume Drošība IT ES Juris Jurašs TV3 valsts kontrole "No sirds Latvijai" Valdis Dombrovskis Jānis Dūklavs Inguna Sudraba Liepāja airBaltic KNAB
5 Komentāri