Saspīlētā situācija Korejas pussalā var atstāt iespaidu arī uz Latvijas drošību. Tā norāda ārpolitikas un drošības eksperti, otrdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Saspīlētā situācija Korejas pussalā var atstāt iespaidu uz Latvijas drošību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Krievija kādā brīdī tiešām var izmantot ASV aizņemtību otrā pasaules malā, lai mēģinātu izaicināt sabiedrotos, piemēram, Baltijas jūras reģionā," uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. Tas, ka Ziemeļkoreja atrodas tālu, nenozīmē, ka par tur notiekošo nebūtu jāuztraucas arī Latvijā, īpaši tagad, kad Krievija pie mūsu valsts robežām sākusi vērienīgās militārās mācības «Zapad 2017» - tā norāda eksperti.
«Ziemeļkoreja provocē starptautisko sabiedrību. Jāteic, ka situācija ir diezgan trauksmaina. Šī problēma, it kā šķietami tālajā reģionā, atsauksies - ja tā eskalēsies - uz visu globālo drošību. Ja tas notiks tuvākajā laikā, arī tas «Zapad» konteksts mainīsies. Kā tas notiks, grūti prognozēt, bet, protams, ka tam būtu ietekme uz to, kā mūsu reģiona drošība izskatīsies," vērtē arī NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Neprognozējamā un agresīvā Ziemeļkoreja ir vienīgā pasaules valsts, kas 21. gadsimtā veikusi kodolizmēģinājumus. Totalitārā valsts Korejas pussalā jau tagad var nodarīt būtisku postažu Japānai un Dienvidkorejai, bet drīz tehnoloģiju attīstība varētu ļaut Ziemeļkorejai kodolgalviņas nogādāt pat līdz Savienotajām valstīm. Starptautiskās sabiedrības un ASV centieni savaldīt Ziemeļkorejas kodolambīcijas līdz šim bijuši neveiksmīgi. Arī ekonomiskās sankcijas pret šo valsti nav devušas rezultātus, jo efektīvu sankciju piemērošanā nav ieinteresēta Ķīna, kas ir galvenais Ziemeļkorejas ekonomiskais partneris. To, ka saspīlējums var novest pie reāla kara ar ASV, ārpolitikas pētnieks Andžāns neizslēdz.
«Vēl viena iespēja ir militārs risinājums, kas aizvien biežāk izskan ASV gan prezidenta administrācijā, gan arī Kongresā. Iespējams, tiešām labāk ir, ka upuri tiek nesti Ziemeļkorejā, nevis Ziemeļamerikā, jo ASV arī pakāpeniski nonāk tādā situācijā, kad ir jāizšķiras - atrisināt konfliktu attālā pasaules vietā, vai ļaut Ziemeļkorejai attīstīt savas ieroču tehnoloģijas vēl tālāk un nonākt tādā pozīcijā, ka visas ASV lielās pilsētas nonāks zem Ziemeļkorejas mērķa. Un tad nākotnes vēsturnieki droši vien varētu nepiedot ASV prezidentam, ka viņš nav atrisinājis situāciju," saka Andžāns.
Līdz zobiem bruņotās Ziemeļkorejas rīcībā ir ne tikai kodolieroči, bet arī iespaidīgs konvenciālais bruņojums, ar ko ir iespējams pārvērst gruvešos apdzīvotākās vietas Dienvidkorejā. Tieši šī iemesla dēļ ASV lēmumu pieņēmēji līdz šim bijuši noraidoši par militāru risinājumu izmantošanu Ziemeļkorejas savaldīšanai.