Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir bažas, ka «Rīgas Satiksmes» daudzmiljonu projekta, kas paredz izveidot aplikāciju brīvo autostāvvietu atrašanai galvaspilsētā, finansējums nav adekvāts, sestdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
«VARAM konceptuāli saskatīja, ka varētu būt pozitīvs devums no tāda viedokļa, ka, samazinoties degvielas patēriņam, kas tiek izmantots, tērēts automašīnās, meklējot stāvvietas, tādā veidā varētu arī emisijas samazināt. Bet par finanšu samērīgumu un vai tas naudas ieguldījums mērķu sasniegšanai nav pārlieku liels, mēs skaidru viedokli neteicām, bet mums bija komentārs, ka ir bažas, vai šis finansējuma apjoms ir adekvāts, kāds tam ir paredzēts. Pārrunājām ar kolēģiem, kas strādā ar klimata jautājumiem, un mums nešķiet, ka tas būtu samērīgs apjoms. Būtu arī jāpavērtē, vai samazināt autotransporta plūsmu pilsētas centrā nevar ar citiem līdzekļiem,» saka VARAM valsts sekretāre Alda Ozola.
Lai arī VARAM tik tiešām nav izteikusi tiešus iebildumus, tās komentāri par apšaubāmi lielām «Rīgas Satiksmes» tāmēm neesot ņemti vērā. Tomēr šī veida Eiropas Savienības projekts ir tāds, kuru ministrija neesot varējusi nobloķēt. Ministrijā skaidro - tā kā 7. septembrī «Rīgas Satiksme» savu daudzmiljonu eiro projektu jau iesniegusi Eiropas Komisijā, šobrīd no Latvijas puses neko nevarot mainīt.
«Ministrija nevar samazināt projekta pieteikumā iekļautās izmaksas, vai tās ir pamatotas vai ne. Tās vērtēs Eiropas Komisijas eksperti,» norāda VARAM valsts sekretāre.
Tikmēr Latvijas Mobilais Telefons (LMT) akcentē, ka šāda programmatūra jau eksistē . Kopā ar mašīnredzes uzņēmumu «4SmartStreets» LMT ir izstrādājis brīvo autostāvvietu atrašanai vajadzīgo tehnoloģiju un mobilo aplikāciju. LMT plāno piedalīties «Rīgas Satiksmes» iepirkumu konkursā.
«Rīgas Satiksmes» 8,7 miljonu eiro projekts paredz apgaismojuma stabos virs A un B zonas 3000 autostāvvietu ierīkot sensorus un videokameras. Tiks sūtīti signāli uz speciāli izstrādātu programmu, vai konkrētā autostāvvieta ir brīva vai ne, un mobilā telefona aplikācijā to varēs uzzināt autovadītāji. Vienlaikus sensori arī pielāgošot gaismas intensitāti uz ielas atbilstoši diennakts laikam.
«Lai mazinātu sastrēgumus un uzlabotu gaisa kvalitāti. Arī Eiropā šādi projekti eksistē, un Eiropa dod naudu, lai arī Rīga varētu šādas tehnoloģijas uzstādīt, palīdzot gan kvalitātei, gan sastrēgumiem,» skaidro «Rīgas Satiksmes» preses sekretārs Viktors Zaķis.
Šokēta par jauno projektu ir Rīgas domes opozīcija. To izbrīnījis, ka daudzmiljonu projektu Rīgas domes valdošais bloks ir atbalstījis, balstoties tikai uz idejas izklāstu vien divās lappusēs. Tiek lēsts, ka projekts varētu kopumā izmaksāt, labi, ja vienu miljonu eiro.
«Manuprāt, nanoūdens skandāls nobāl uz šī fona, jo tur bija 400 000 nozagti, tad šeit izskatās – uz kādiem 7 miljoniem,» saka Rīgas domes «Vienotības» frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.
Opozīcija arī par absurdu sauc «Rīgas Satiksmes» rīcību, ka uz iztaujāšanu par šo jautājumu Rīgas domē šonedēļ ticis deleģēts vien uzņēmuma preses sekretārs. Līdz ar to tā arī nav kļuvis skaidrs, cik lielas varētu būt sistēmas tālākās uzturēšanas izmaksas un kurš tās segtu, jo projektā plānotie 8,7 miljoni eiro ir paredzēti tikai uz trīs gadiem.
«Ja tās maksās «Rīgas Satiksme», mums jāsaprot skaidri un gaiši, vai nu tad atkal būs jāpalielina dotācija «Rīgas Satiksmei», vai arī būs jāpalielina sabiedriskā transporta cenas,» saka Ķirsis.