Starpministriju «Sabiedrības integrācijas plāna» īstenošanai piešķirtais finansējums 2018.gadā kopumā sasniedz 7 111 383 eiro, informēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.
«Sabiedrības integrācijas plāna» īstenošanai nākamgad tērēs € 7,1 miljonu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo kopējo summu veido Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), Aizsardzības ministrijas (AM), Ārlietu ministrijas (ĀM), Iekšlietu ministrijas (IeM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Labklājības ministrijas (LM), Tieslietu ministrijas (TM), Kultūras ministrijas (KM), kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) finansējums.
Līdzās plāna kopējā budžeta izklāstam KM pārstāvji arī skaidroja pašlaik izstrādes stadijā esošo «Sabiedrības integrācijas politikas institucionālo mehānismu». Ar tā palīdzību, pēc ministrijas pārstāvju domām, tiktu izveidota racionālāka un efektīvāka sistēma, kā izmantot šo septiņu ministriju, fonda un NEPLP atvēlēto naudu.
Pašlaik jaunais mehānisms iecerēts kā trīs līmeņu struktūra, kuras augšgalā būtu «Sabiedrības integrācijas politikas stratēģiskā vadība». Tajā strādātu ministriju vadības pārstāvji, kuri gatavotu sabiedrības integrācijas politiskās nostādnes un lēmumus. Otrajā līmenī darbotos «politikas koordinācijas» iestādes, piemēram KM Sabiedrības integrācijas departaments, Latvijas Pašvaldību savienība un dažādas konsultatīvās un koordinācijas padomes. Savukārt trešajā jeb politikas ieviešanas līmenī strādātu SIF un tā padome kopā ar dažādām ieviešanas institūcijām.
Jau komisijas sēdes sākumā plašas diskusijas izraisīja tie sabiedrības integrācijas plāna pasākumi, kas veltīti latviešu valodas kursiem un apguvei dažādās sociālajās grupās. Komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) uzskata, ka pastāv liels risks starpministriju projektu pārklājumiem, jo, piemēram, SIF paredzētos intensīvos latviešu valodas kursus un IZM plānotos valsts valodas ilgtspējīgās attīstības pasākumus varētu iekļaut KM pasākumos, kas paredzēti trešo valstu pilsoņu un patvēruma meklētāju integrācijai.
IZM pārstāvji gan norādīja, ka ministrija veic metodisko darbu, savukārt citas iesaistītās ministrijas par šiem līdzekļiem nodrošina latviešu valodas apmācības ieslodzījuma vietās, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, bezdarbniekiem un citām sociālajām grupām.
Savukārt Arvīds Platpers (NSL) pauda nostāju, ka nedz pašreizējā plāna realizācija, nedz arī topošais sabiedrības integrācijas politikas realizēšanas mehānisms nerada skaidrību, kādā veidā un cik lietderīgi tiks izmantoti finansiālie līdzekļi. Tāpat Platpers pauda neizpratni par nepieciešamību jau nodarbinātiem valsts pārvaldes ierēdņiem pieprasīt veikt papildu darba pienākumus prezentētajā jaunajā mehānismā. Viņaprāt, KM jaunizstrādātā sabiedrības integrācijas plāna realizēšanas sistēma radītu papildu haosu valsts pārvaldē.
KM pārstāvji uz šo deputāta viedokli atbildēja, ka ministrija nepiedāvā jaunu institūciju izveidi, jo jau esošās atbildīgās institūcijas savu darbu veicot adekvāti. Pašreizējais KM mērķis ir šo darbu strukturēt līmeņos.
Tāpat ministriju pārstāvji komisijas deputātiem sēdes laikā norādīja, ka valsts politikas plānošanā no sabiedrības integrācijas jautājumiem nepieciešams atsevišķi nodalīt latviešu ārvalstu diasporas problēmjautājumus.