Rīgā nosēžas NATO «acis»

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Armīns Janiks, Jaunsardzes informācijas centrs

Ceturtdien lidostā Rīga nosēdās NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (Airborne Warning & Control System (AWACS)) lidmašīna, kas ieradusies no Gaisa spēku bāzes Geilenkirhenē, Vācijā.

Ar Lidmašīnu Latvijā ieradās Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Džeimss Everards (James Everard) un NATO agrīnās brīdināšanas un kontroles spēku komandiere ģenerālmajore Davna Danlopa (Dawn M. Dunlop).

Lidmašīna pirms tam veica novērošanas un gaisa telpas kontroles lidojumu no Gaisa spēku bāzes Gailenkirhenē līdz Rīgai.

Kopš Krimas aneksijas 2014. gadā AWACS piedalās arī Latvijas gaisa telpas novērošanā.

Latvijā AWACS lidmašīna viesojusies divas reizes - 2004. gadā, pirms Latvijas iestāšanās NATO. Savukārt 2016. gada 11. oktobrī, pirmo reizi kopš iestāšanās NATO, Starptautiskajā lidostā «Rīga» piezemējās AWACS lidmašīna, tādējādi demonstrējot pasaulei NATO klātbūtni un lojalitāti Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Polijai un Rumānijai.

AWACS lidmašīnas kopš 2014. gada pavasara ir veikušas vairāk nekā 1000 novērošanas un gaisa telpas kontroles lidojumus.

AWACS ir vienīgie NATO īpašumā esošie gaisakuģi. NATO neizmanto kopējo finansējumu, lai pirktu militāro spēju platformas, proti, kuģus un tankus, jo tā ir katras dalībvalsts individuāla izvēle un atbildība. Geilenkirhene ir galvenā bāzes vieta Eiropā AWACS lidojumiem, jo no 19 lidmašīnām, kas Eiropā veic lidojumus, 16 bāzējas tieši Geilenkirhenē, vēl trīs atrodas Vašingtonā Lielbritānijā.

«E-3A Sentry» uzbūvēta uz «Boeing 707» bāzes. Lidmašīnas astes galā atrodas radars (tā diametrs 9 m), kas apgādā apkalpi ar datiem, ko analizē datori un citas elektroniskās iekārtas lidmašīnā. Parasti lidmašīnas lido astoņas stundas aptuveni 10 km augstumā, nosedzot vairāk nekā 400 km novērojamās platības.

Maksimālais ātrums - 853 km/h. Degvielas ietilpība - 89 610 litri. Spēja lidot bez papildu uzpildes - 11 h. Šī modeļa lidmašīnām iespējama uzpilde gaisā, ko veic ar gaisa tankkuģa KC-135 palīdzību.

Ekipāža - 2 piloti, 1 lidojuma inženieris, 1 navigators, 12 apkalpes locekļi, no kuriem vairāki atrodas taktiskajā operāciju centrā. Modernizētajā AWACS versijā pilotu kabīnē paredzētas 3 vietas, jo tehnoloģiskās inovācijas aizstāj navigatoru. Gaisakuģa garums - 46,61 m, augstums - 12,73 m, tukšas lidmašīnas masa - 78 000 kg, ekipētas - 147 420 kg.

AWACS nodrošina plaša spektra uzdevumu izpildi, piemēram, gaisa kontroli, pretterorisma akciju atbalstu, evakuācijas, agrās brīdināšanas un krīzes reaģēšanas operācijas.

AWACS bija svarīga loma NATO operācijās ASV pēc 2001. gada 11. septembra terorakta, pēc viesuļvētras «Katrina» 2005. gadā. Arī 2010. gada zemestrīces Haiti un plūdu seku novēršanā Pakistānā 2010. gadā. AWACS sniedz gaisa atbalstu, lai padarītu drošākus NATO samitus un svarīgus starptautiskus pasākumus, piemēram, ASV prezidenta vizīti 2016. gadā Vācijā, arī Eiropas futbola čempionātu 2016. gadā Francijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu