Hronisku slimību pārvaldībai Latvijā OECD iesaka palielināt māsu un ārsta palīgu lomu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere / LETA

Lai uzlabotu hronisku saslimšanu pārvaldību, Latvijai būtu jāapsver iespēja atbalstīt ģimenes ārstu darbu, palielinot citu primārās aprūpes profesionāļu, tostarp māsu un ārsta palīgu, lomu, pārskatā par Latviju mudina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Pārskatā teikts, ka Latvija izveidojusi jaunus veselības aprūpes profesionāļus, jo īpaši otro prakses māsu un ārsta palīgu, tomēr pagaidām šo profesionāļu potenciāls netiekot pilnībā izmantots. Šie profesionāļi reti iesaistās pacientu ar hroniskām saslimšanām aprūpes koordinēšanā.

OECD norāda, ka citās organizācijas valstīs medicīnas māsas ar papildu specializētu apmācību pārņem arvien lielāku primārās aprūpes uzdevumu loku, jo īpaši hronisko slimību pārvaldībā. Piemēram, Zviedrijā māsu vadītas klīnikas piedāvā aprūpi pacientiem ar ilgtermiņa saslimšanām, piemēram, diabētu un sirds mazspēju. Tur praktizējoša māsa spēlē lomu hroniski slimu pacientu aprūpes koordinēšanā.

Organizācija apgalvo, ka ar atbilstošu apmācību un pastāvīgu atbalstu no ģimenes ārsta praktizējošas māsas dažu akūtu un hronisku saslimšanu gadījumā spēj nodrošināt tik par augstas kvalitātes aprūpi, kā primāras aprūpes ārsti, turklāt ar augstāku pacienta apmierinātības līmeni.

OECD uzskata, ka Latvijā būtiski atjaunot virzienu uz preventīvu veselības aprūpi un ilgtermiņa saslimšanu pārvaldību, ko visefektīvāk var izdarīt, piedāvājot efektīvāku primāro aprūpi. Pastiprinātas uzmanības vēršana veselības veicināšanai un prevencijai gan pieprasot lielākus finansiālos resursus, atzina organizācija.

Pēc ziņojumā paustā, var secināt, ka Latvija jau tagad veikusi virkni pasākumu, kas vērsti uz veselības veicināšanu un prevenciju, tomēr esot vēl vairāk jāstrādā tieši ar hronisku saslimšanu sloga palielināšanos.

Pārskatā teikts, ka Latvijai vajadzētu apsvērt arī farmaceita lomas palielināšanu, jo, kaut arī viņi jau tagad piedāvā konsultācijas saistībā ar medikamentu izmantošanu un citiem veselības aspektiem, šo lomu iespējams attīstīt vēl vairāk. Piemēram, Norvēģijā farmaceiti parasti piedāvā kardiovaskulārās veselības pārbaudes, bet Somijā farmaceiti iesaistās galveno hronisko slimību ārstēšanā un prevencijā, skaidro OECD.

Jau ziņots, ka piektdien publiskots pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievienošanās organizācijai. Tostarp OECD paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%.

2015.gada sākumā tika publicēts pirmais OECD ekonomikas pārskats par Latviju, kurā tika uzsvērts, ka Latvijas ekonomikas transformācija un ekonomiskā konverģence kopš 90.gadiem ir bijusi ļoti iespaidīga. Toreiz OECD norādīja, ka Latvijai priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, piemēram, jāmazina augstais sociālās nevienlīdzības līmenis un nabadzības riskam pakļauto skaits. Tāpat jāturpina strukturālo reformu īstenošana, lai novērstu šķēršļus, kas kavē Latvijas uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un Latvijas ekonomikas ilgtspējas konverģenci ar attīstītajām Eiropas valstīm.

Latvija kļuva par 35.OECD dalībvalsti 2016.gada 1.jūlijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu