Spiegu atpazīšanai Drošības policija (DP) valsts un pašvaldību amatpersonām iesaka īpaši rūpīgi vērtēt ārvalstniekus, kuri uzvedas izteikti familiāri un cenšas ātri stiprināt draudzību ārpus darba, - tas teikts DP informatīvajos materiālos par pretizlūkošanas riskiem valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem, kas šonedēļ pirmo reizi publiskoti DP mājaslapā.
DP atzīmē, ka ārvalstu specdienestu darbinieki var censties virzīt sarunu ārpus darba jautājumiem, vēlēties turpināt kontaktu neformālā vidē un ārpus darba laika, izteikt lūgumus pēc vispārīgas informācijas privātām vajadzībām, piedāvāt informāciju vai palīdzību darba jautājumos apmaiņā pret pakalpojumiem.
DP iesaka pievērst uzmanību ārvalstniekiem, kuri ir izteikti familiāri un draudzīgi, cenšas ātri pāriet uz neformālu sarunas stilu, dibina kontaktus sociālajos tīklos, cenšas izsaukt reakciju, apelējot pie ideoloģiskās pārliecības, vērtībām, kompetences un citām personiskām īpašībām. Tāpat DP iesaka pievērst uzmanību ārvalstniekiem, kuri uzvedinoši jautā par situāciju valstī, darbā, personisko finansiālo situāciju, kā arī vāji orientējas sava amata pienākumos.
Materiālā DP skaidro, ka spiegošana ir ārvalstu specdienestu slēpti centieni iegūt publiski nepieejamu informāciju, kas skar Latvijas valsts intereses un valsts drošību. Valsts un pašvaldību amatpersonas ir viens no vērtīgākajiem šādas informācijas avotiem. Ārvalstu specdienestus interesē ne tikai valsts noslēpumu saturoša informācija, bet arī ziņas par iestādes ikdienas darbu un amatpersonām, tādēļ šo dienestu interesi var izsaukt jebkurš, neatkarīgi no amata, darba stāža vai pienākumiem, atzīmē DP.
Drošības policija atzīmē, ka ārvalstu specdienestus interesē aizsargājama un publiski nepieejama valsts un pašvaldību institūciju informācija, sadarbība ar citām valsts iestādēm, ārvalstu organizācijām, kā arī informācija par sadarbības partneriem nevalstiskajā sektorā, likumprojekti, attīstības programmas, reformu plāni, iepirkumi, kā arī iekšējās procedūras, piemēram, darba plāni, noteikumi, rīkojumi.
Tāpat specdienestus varot interesēt iestāžu personālsastāvs, profesionālā sagatavotība, tehniskais aprīkojums, pieeja valsts nozīmes informācijas sistēmām, iestādes iekšējais drošības režīms, valsts noslēpuma aizsardzības pasākumi un informācija par DP kontaktpersonām, kā arī kompromitējoša informācija - negatīvas personības iezīmes, atkarības, sodāmība, negatīva attieksme pret darbavietu un priekšniecību, iekšējie konflikti.
Savas valsts teritorijā specdienestu darbinieks var dibināt kontaktus, atklāti un neslēpjot savus nodomus, tomēr visbiežāk pirmā saskarsme notiek slēpti, uzdodoties par citu personu un dibinot neformālas attiecības, uzsver DP. Tiekoties Latvijā vai trešajās valstīs, ārvalstu specdienestu darbinieks izmantos piesegu, lai slēptu savu identitāti un panāktu cilvēku uzticību, brīdina DP.
Ārvalstu specdienestu darbinieki var uzdoties par diplomātiem, valsts iestāžu darbiniekiem, pašvaldību darbiniekiem, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, uzņēmējiem un žurnālistiem. Ārvalstu specdienestu darbinieki visbiežāk dibinot kontaktus, izmantojot pārrobežu sadarbības formātus, piemēram, konferences. Tāpat šo dienestu darbinieki dibinot kontaktus, izmantojot neformālus pasākumus ārpus tiešajiem darba pienākumiem, ārvalstīs dzīvojošus radiniekus, draugus un paziņas.
DP atzīmē, ka vervēšanai var tikt izmantota administratīvu pārkāpumu inkriminēšanu Latvijas iedzīvotājiem savas valsts teritorijā, piemēram, akcizēto preču pārvietošanas pārkāpumi. Šīs situācijas var būt apzināti provocētas vai izveidotas.
DP skaidro, ka ne vienmēr mērķis ir amatpersonas vervēšana - reizēm pietiek ar vienkāršu sarunu, lai ārvalstu specdienests iegūtu tam nozīmīgu informāciju.
Policija arī ir sagatavojusi rekomendācijas, kā rīkoties, ja Latvijas iedzīvotājus uzrunā spiegs. Ja šķiet, ka ir noticis kontakts ar spiegu, DP iesaka izvairīties no tūlītējas atbildes sniegšanas, nedod solījumus un apņemšanās, bet pievērst sevišķu uzmanību tam, kādu informāciju uzrunātājs vēlas iegūt. DP iesaka censties atcerēties pēc iespējas vairāk detaļu - uzrunātāja fiziskās īpašības, uzrunāšanas formu, izmantoto piesegu. «Galējas nepieciešamības situācijās - aresta draudos, spiediena izdarīšanā uz ģimenes locekļiem var šķietami piekrist sadarbībai, bet par to nekavējoties jāziņo Drošības policijai,» uzsver DP.
Par jebkuru aizdomīgu kontaktu ar ārvalstu pilsoņiem DP mudina nekavējoties ziņot par drošību atbildīgajai amatpersonai un DP. DP sola garantēt sniegtās informācijas un tās avota konfidencialitāti. DP atgādina, ka par jebkādu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts specdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību paredzēts cietumsods.
Materiālā nav minēts, kuru valstu aizdomīgajām personām būtu jāpievērš uzmanība.
Aģentūra LETA jau iepriekš vēstīja, ka DP un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pēdējo gadu darbības publiskajos pārskatos visbiežāk tiek pieminēta Krievija, tās specdienestu un Krievijas interešu atbalstītāju aktivitātes. Reti minēti arī Baltkrievijas specdienesti, piemēram, 2012.gada SAB pārskatā teikts, ka pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas Valsts drošības komiteja strādā īpaši aktīvi un šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diaspora atbalstītu kaimiņvalsts režīmu.
Publiski arī zināms, ka DP pēdējos gados pieprasījusi Rīgas domei informāciju par domes amatpersonu komandējumiem uz Krieviju, citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm un Ķīnu. DP atzinusi, ka šī informācija nepieciešama pretizlūkošanai. DP un SAB gada pārskatu publiskajās daļās gan nekad nav minēta Ķīna.
