TOP 6 kosmosa izpētes projekti, kuru pārstāvji šonedēļ pulcēsies Rīgā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: NASA

Derīgo izrakteņu raktuves uz asteroīdiem, ciematu būve uz Mēness un Saturna atmosfēras noslēpumi – tās ir tikai dažas no tēmām, kas mūsdienās nodarbina kosmosa zinātnieku prātus visā pasaulē. Lai apspriestu šos un vēl daudzus tematus šonedēļ Rīgā, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā 2017 pulcēsies vairāk nekā 800 pasaules vadošo planetārās zinātnes un tehnoloģiju ekspertu. Piedāvājam nelielu ieskatu piecos mūsu planētas nozīmīgākajos kosmosa izpētes projektos, kuru pārstāvjus varēs satikt tepat Latvijā, Rīgā.

Slavenā «Cassini» misija

Saturna izpētes misija «Cassini» ir viena no visilgākajām kosmosa izpētes misijām, kas startu piedzīvoja tālajā 1997. gadā. Pēc septiņiem ceļā pavadītiem gadiem misijas robotizētais kuģis beidzot sasniedz Saturu, kur uzsāka riņķošanu ap planētu teju 13 gadu garumā. Šajā laikā, pateicoties «Cassini» zondēm, veikti nozīmīgi atklājumi ne tikai par Saturna atmosfēru, gadalaiku maiņām, temperatūru u.c., bet arī tapis zināms, ka uz Saturna pavadoņa Titāna ir jūras, okeāni un upes, bet uz Encelada, iespējams, var atrast dzīvības formas. Jau šo piektdien, 15. septembrī, šī atklājumiem bagātā misija piedzīvos noslēgumu, kad gaisa kuģis ielidos Saturna atmosfērā un ar to pazudīs sakari.

Kosmiskā zonde «Rosseta»

Kosmiskā zonde «Rosseta» ar laboratoriju «Philea» ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) projekts, kas startu piedzīvoja 2004. gadā. Misijas ietvaros «Rosseta» vairākkārt veica lidojumu garām Zemei un Marsam, lai uzņemtu nepieciešamo ātrumu un spētu sasniegt mērķi – Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). Lai sasniegtu 510 miljonu kilometru attālo komētu, «Rosseta» veica 6,5 miljardus kilometru garu lidojumu. Zondes galvenais uzdevums šajā projektā bija iegūt komētas sastāva paraugus, lai gūtu priekšstatu par Zemes un planētu attīstību, kā arī vērotu, kā samazinās komētas aktivitāte, tai attālinoties no Saules. Būtiskākais «Rosseta» atklājums, kas izsauca skaļas diskusijas zinātnieku vidū, bija uz komētas atrastais ledus, kura sastāvs krasi atšķīrās no Zemes okeānos esošā. Projekts noslēdzās 2016. gada 30. septembrī, kad «Rosseta» plānoti ietriecās komētas virsmā.

Foto: NASA

Kosmosa izpētes misija «DAWN»

Asteroīdu izpētes projekts «DAWN» ir NASA projekts, kas sākās 2007. gadā un kura mērķis bija izpētīt Saules sistēmas mazās planētas – asteroīdus Vesta un Cerera. No 2011. līdz 2012. gadam pētot Vesta, «DAWN» ieguva vairāk nekā 30 000 attēlus un citus izpētei nozīmīgus datus. Savukārt Cereras orbītā zonde iegāja 2015. gada 6. martā. Saules sistēmas pundurplanētas Vesta diametrs ir 525 kilometri, bet Cereras – 950 km.

OSIRIS – REX paraugu vākšanas misija

Osiris – Rex ir pirmā asteroīdu paraugu ievākšanas misija, kuras ietvaros iegūtie materiāli tiek fiziski nogādāti uz Zemes tālākai izpētei. Misija ir ASV projekts, kas aizsākts 2016. gada 8. septembrī ar mērķi palīdzēt zinātniekiem izpētīt agrīno saules sistēmu, kā arī apzināt Zemei tuvējā izplatījumā esošos resursus un iespējamos riskus. Zondes galvenais izpētes objekts ir senatnīgi ar oglekli bagātu virsmu asteroīdi, kas nereti satur ūdeni, organiskās vielas un metālus.

Urāna izpētes misija «Uranus Pathfinder»

Kā zināms, Urāns un Neptūns ir Saules sistēmas planētas, kas atrodas vistālāk no Saules, tādēļ zemās temperatūras dēļ, kas uz šīm planētām valda, tās tiek dēvētas par «Ledus milžiem». Lai labāk izprastu planētu rašanās un evolūcijas gaitu, kā arī fizikālos un ķīmiskos procesus Saules sistēmā, Eiropas Kosmosa aģentūra 2010. gadā pieņēma lēmumu par izpētes misiju «Uranus Pathfinder». Plānots, ka misija startu piedzīvos 2022. gadā, bet pirmais kosmosa kuģis Urāna orbītā ieies pēc 12.8 gadu ilga lidojuma kosmosā, proti, 2037. gada novembrī. Tiek lēsts, ka šī projekta, kas izmaksās 450 miljoni dolārus, laikā tiks veikti detalizēti mērījumi par Urāna gravitāti, magnētiskajiem laukiem u.c.

Kliedējot Marsa noslēpumus «Mars Express»

Šķiet, nevienu Saules sistēmas planētu neapvij tik daudz leģendu, pieņēmumu un teoriju kā Marsu. Lai kliedētu noslēpumus, kas saistās ar Zemei tuvāko planētu Marsu, Eiropas Kosmosa aģentūra 2003. gadā palaida starpplanētu zondi «Mars Express». Pateicoties zondes iegūtajiem datiem, kosmosa izpētes zinātnieki atbildējuši uz neskaitāmiem jautājumiem par Marsa ģeoloģiju, atmosfēru, vidi, ūdens izcelsmi un potenciālo iespēju dzīvot uz Marsa.

Seko līdzi Centrāleiropas vērienīgākajam kosmosa industrijas notikumam – Eiropas Planetārās zinātnes kongresam 2017, kas no 17. līdz 22. septembrim norisināsies Rīgā, tiešraidēs visā pasaulē internetā un lietotnē LMT Straume, kā arī LMT Viedtelevīzijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu