Papildu nauda valsts pētījumu programmu pagarināšanai nākamajā gadā, visticamāk, jāmeklē ārpus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta, atzina IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
IZM nedos papildu naudu valsts pētījumu programmu pagarināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija šodien lēma uzdot Ministru kabinetam izpildīt Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes lēmumu par valsts pētījumu programmu (VPP) turpināšanu nākamgad ar finansējumu 5,7 miljonu eiro apjomā. Patlaban IZM iesniegusi valdībai grozījumus normatīvajā aktā, paredzot līdz gada beigām pagarināt tās VPP, kuras vēl nav pagarinātas, par 0,44 miljoniem eiro.
«Patlaban valdībā jau iesniegti grozījumi noteikumos par valsts pētījumu programmām, grozījumos papildu finansējumu neparedzot. Pieņemu, ka pēc šodienas sēdes mums būs uzdevums pieprasīt papildu naudu, bet to skatīs valdība. Tas, protams, nozīmē, ka ir nepieciešams papildu finansējums,» secināja Kiopa.
IZM pārstāve skaidroja, ka ministrija savos resursos jau atrada papildu finansējumu latviešu valodas un letonikas valsts pētījumu programmas sākšanai nākamajā gadā, līdz ar to rast vēl papildu līdzekļus IZM budžetā nevarēšot.
«Neredzu, ka IZM savos resursos varētu vēl rast papildu finansējumu esošo pētījumu programmu pagarināšanai. Visdrīzāk, finansējums jāmeklē ārpus esošā IZM budžeta,» sacīja Kiopa.
Viņa arī izteicās, ka nesākt fundamentālos pētījumus tā, kā tie ir ieplānoti, faktiski nozīmētu katastrofālu situāciju.
Kā ziņots, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām. Šādu risku radot Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes lēmuma, kas tostarp paredz nodrošināt VPP turpināšanu 2018.gadā ar finansējumu 5,7 miljonu eiro apjomā, nepildīšana.
Papildu Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes lēmums paredz izstrādāt Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošus konceptuāli jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā arī fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību. Lēmums arī nosaka, ka noteikumi pēc apspriešanās Latvijas Pētniecības un inovāciju padomē iesniedzami valdībā līdz 1.novembrim.
Vēstulē amatpersonām Spārītis skaidro, ka jaunos VPP un FLP projektus iespējams sagatavot un sākt ne ātrāk kā sešu mēnešu laikā pēc atbilstošo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas un valdības rīkojuma par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021.gadam apstiprināšanas. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā izveidojušos situāciju, jaunus VPP un FLP projektus būs iespējams sākt ne ātrāk kā 2018.gada rudenī, uzsver Spārītis.
Lai atrisinātu radušos situāciju, Latvijas Pētniecības un inovāciju padome vēl maijā pieņēma lēmumu par VPP programmu pagarināšanu ar VPP īstenošanai plānoto finansējumu 2018.gadā (5,712 miljoni eiro) un papilduzdevumiem, tādejādi mazinot minēto desmit mēnešu iztrūkuma ietekmi.
Savukārt IZM uzsver, ka nākamajā gadā kopējais valsts budžeta finansējums zinātnei pieaugs un zinātnieku satraukumam par valsts budžeta finansējuma pārtraukumu zinātnes organizācijām 2018.gadā nav pamata. «Nākamajā gadā nav gaidāmi nekādi pārrāvumi un ir paredzams Valsts budžeta pieaugums 3,4 miljonu eiro apmērā,» pauda Kiopa.
Viņa gan skaidroja, ka esošās VPP, kuras vēl nav noslēgtas, patlaban valdībā iesniegtais grozījumu projekts paredz pagarināt līdz 2018.gada beigām par 0,44 miljoniem eiro, nevis Spārīša minētajiem 5,7 miljoniem eiro.