Ceturtdien, 21.septembrī, norisinājās Eiropas Planetāro zinātņu kongresa (EPSC) 2017 publiskais pasākums «Mēness, Marss un tālumā?», kuru atklāja izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.
Šadurskis: Kosmosa izpētes nozare raisa jauniešu interesi par eksaktajām un inženierzinātnēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs norādīja, ka visuma izpētes jomā Latvija arvien ciešāk iekļaujas Eiropas un pasaules mēroga zinātnes sabiedrībā: «Esmu patiesi lepns, ka jau šodien Latvijas spožākie zinātnes prāti kopā ar pasaules izcilākajiem zinātniekiem rada pamatu nākotnes tehnoloģijām. Mūsu zinātnes sasniegumi kosmosa izpētē ir atbalsojušies tālu pasaulē,» saka Šadurskis.
Kosmoss jau sen vairs nav stāsts par kosmosa kuģiem vien. Cilvēka kāre izpētīt zvaigžņotās debesis radījusi jaunas nišas, produktus, tehnoloģijas, kas visai tiešā veidā uzlabo dzīvi šeit pat, uz Zemes. Eiropas līmenī investīcijas kosmosa nozarē tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem ekonomikas izaugsmes pīlāriem. Mums ir vairāki uzņēmumi, kuru tehnika tiek izmantota kosmosa izpētes projektos, piemēram, SIA «Baltic Scientific Instruments», SIA «Eventech» un AS «RD Alfa». Varam lepoties ar Ventspils Starptautisko Radioastromijas centru, kas palīdzēs spert nozīmīgus soļus tālākā kosmosa attīstībā. Radioastronomijas centra zinātnieki ir apliecinājuši savu izcilību, kļūstot par vienu no visaugstāk vērtētajām zinātniskajām institūcijām Latvijā.
Ministrs pauda viedokli, ka kosmosa izpēte ir viena no tām atslēgas nozarēm, kas sekmīgi spēj piesaistīt jaunus cilvēkus eksaktajām un inženierzinātnēm. «Darbs ar kosmosa tehnoloģijām un kosmosa zinātnēm uzliek augstas prasības intelektuālajā sagatavotībā, vienlaikus vēlme darboties kosmosa nozarē var sagatavot augsti kvalificētus speciālistus fizikā, matemātikā, ķīmijā, bioloģijā un citās eksaktajās un dabas zinātnēs,» pauž Šadurskis.
Publiskajā pasākumā «Mēness, Marss un tālumā?» piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, projekta «SMART-1» - pirmās Eiropas misijas uz mēnesi vadītājs Bernards Foings, kompānijas Aten Engineering vadītājs, NASA planetārais zinātnieks Jose Luis Galache un «ZINOO» zinātnes centru vadītājs Pauls Irbins.
Kongresa laikā viesnīcas «Radisson Blu Latvija» pirmajā stāvā interesantiem ir pieejama un apskatāma interaktīva izstāde par planetāro zinātnieku galvenajiem sasniegumiem un īstenotajiem projektiem. Interaktīvās izstādes laikā dalībnieki var noskaidrot, kura ir karstākā Saules sistēmas planēta; uz kuras planētas iespējams palēkties trīsreiz augstāk nekā uz Zemes; kuru no planētām rotā ledus un oglekļa gredzeni? Izstādē var arī apskatīt Saules sistēmas planētu modelīšus un uzzināt interesantus faktus par planētu īpašībām un to uzbūvi. Interesenti var aplūkot īstas nesējraķetes modeli un uzzināt, kādas zondes atrodas kosmosā un kādam mērķim tās paredzētas. Savukārt ar digitālā teleskopa palīdzību var aplūkot naksnīgās debesis, kā arī ir iespēja izmēģināt planētas izpētes robotiņa spēkus un sev par piemiņu sagādāt planētas virsmas ieža paraugu.
Detalizētāku informāciju par EPSC 2017 kongresu, tā programmu, zinātniskajām sekcijām un citiem notikumiem var atrast oficiālajā mājas lapā www.epsc2017.eu. Kongresa tiešsaistes translāciju nodrošina LMT un to var noskatīties tiešsaistē vai arhīvā gan Latvijas, gan citu valstu interesenti. EPSC 2017 Latvijā organizē Europlanet un Copernicus meetings.