Latvijā ir par daudz ceļu un par maz naudas

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

2018. gadā valsts budžeta projektā paredzētais finansējums autoceļiem ir par 25 miljoniem eiro lielāks, kas tiks novirzīti vietējo ceļu atjaunošanai, TVNET diskusijā pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Taču auto nozares eksperts Pauls Timrots uzskata, ka Latvijā ir par daudz ceļu tik nelielam iedzīvotāju skaitam un ierobežotiem finanšu resursiem. Biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš savukārt norāda uz ilgtermiņa redzējuma trūkumu autoceļu nozarē, jo arī ceļu un tiltu būvniekiem šobrīd nav iespējams plānot turpmākos darbus, jo ir neskaidrība par potenciālo darbu apjomu un to, vai plānot jaunas tehnikas iegādi un cik liels būs nepieciešams darbaspēks.

Ministrs informē, ka neskaidrība šobrīd ir par 2020. gadu un vēlāk, jo nav zināms, vai un kādā apjomā būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi. Tie būs jākompensē no valsts budžeta vai jāaizņemas. Sarunas par jaunā plānošanas perioda budžetu sāksies 2018. gada nogalē, tāpēc šobrīd lielas cerības tiek liktas uz papildu valsts budžeta līdzekļiem, jo ir prognozes par tā pieaugumu pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā.

Tāpat šā gada nogalē tiks pabeigts ceļu inventarizācijas plāns, kas telpiskā vidē parādīs valsts, pašvaldību un privātos ceļus, apdzīvotību, elektrības patēriņa rādījumus privātpersonām un uzņēmumiem, pasažieru pārvadātāju slodzes, veselības aprūpes un izglītības iestāžu vietas un citus būtiskus faktorus, tādējādi, balstoties uz šo pilnvērtīgo informāciju, arī turpmāk tiks spriests par finansējuma piešķiršanu konkrētiem autoceļiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis kā piemēru min situāciju - ja kāds ceļš ved līdz vienai privātmājai, tad tā uzturēšanai tiks piešķirts ievērojami mazāk līdzekļu nekā tam, kur atrodas uzņēmums. Tāpat jāturpina darbs pie pārāk plato ceļu sašaurināšanas, kas būvēti padomju gados, kad, iespējams, tas bija nepieciešams lauksaimniecības tehnikai. Tas ļautu ekonomēt, ne tikai mainot ceļa segumu, bet arī domājot par uzturēšanas izmaksām.

Auto nozares eksperts Pauls Timrots iesaka daļu autoceļu likvidēt: «Ja mēģināsim sataisīt visus ceļus, tad bankrotēsim.» Viņš uzskata, ka Latvijā ir par daudz ceļu tik nelielam iedzīvotāju skaitam un tik ierobežotiem budžeta resursiem.

Runājot par autoceļu seguma kvalitāti, biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsver, ka līgumā noteiktais garantijas laiks ir 5 gadi un, ja šajā laika posmā tiek konstatētas problēmas, tad tās novērš būvnieks pats par saviem līdzekļiem. Taču nereti ir situācijas, kad būvniecības eksperti apgalvo, ka konkrētajam ceļa posmam būtu jāveic lielāks un pamatīgāks remonts, taču tiek darīts tas, kas noteikts līgumā, jo pilnīgākus remontus veikt liedz ierobežotie finanšu resursi. Kā vēl vienu problēmu Andris Bērziņš min ilgtermiņa redzējuma trūkumu autoceļu nozarei, kas liedz arī būvniekiem laikus plānot darbu - gan iegādāties jaunu tehniku, gan plānot cilvēkresursus, lai varētu izpildīt pasūtījumus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu