Mācību satura plānošanā paredzēts palielināt izglītības iestāžu autonomiju, prezentējot jauno mācību saturu, žurnālistiem skaidroja Valsts izglītība satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Jaunais mācību saturs paredzētu skolu autonomiju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Caltaks pauda, ka pirmo reizi mācību saturs ir pārskatīts vienotā sistēmā un pēctecīgi visās izglītības pakāpēs, sākot no pusotru gadu vecuma pirmsskolā līdz 12.klasei. Tāpat ir formulēti sasniedzamie rezultāti skolēnam septiņās mācību jomās, beidzot pirmsskolu, 3., 6. un 9.klasi, vienlaikus sagatavojot priekšlikumus izglītības satura plānošanas principiem vidējā izglītībā.
VISC vadītājs uzsvēra, ka
jaunā satura piedāvājums ir 300 ekspertu - skolotāju, augstskolu mācībspēku, izglītības jomas speciālistu - darba rezultāts, piekodinot, ka katrs no viņiem ir praktizējošs pedagogs.
Catlaks skaidroja, ka pirmsskolā būtu jābūt liktām caurviju prasmēm, kuras tālāk jau varētu lietot darbībā daudzveidīgās cilvēka darbības jomās. Pamatskolā skolēniem būtu jāapgūst pamatprasmes daudzveidīgās cilvēku darbības jomās, caurviju prasmes, ieradumi, lai varētu tālāk mācīties visu mūžu, kā arī lai skolēni saprastu, ko darīs tālāk savā izglītībā. Savukārt vidusskolā paredzēta individuāla iedziļināšanās atbilstoši mērķiem, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus 10. un 11.klasē, tad mācoties dziļāk šaurākā jomu lokā 11. un 12.klasē.
Jaunā mācību satura projekts kalpos par pamatu pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības standarta un vispārējās vidējās izglītības standarta izstrādei un iesniegšanai Ministru kabinetā.
Šie noteikumi paredzēs, kādas prasmes, zināšanas un attieksmes jāiemācās bērniem un jauniešiem, beidzot pirmsskolu, 3., 6., 9. un 12.klasi.
Savukārt veids, kādā šo rezultātu sasniegt, būs katras skolas un skolotāja izvēle un atbildība, teica Catlaks. Atbilstoši satura ietvarā aprakstītajiem mūsdienīgas lietpratības izglītības mērķiem skolas varēs patstāvīgi plānot, kā tieši sasniegt skolēniem izvirzītos mērķus atbilstoši savu skolēnu vajadzībai un vietējai situācijai.
VISC rosina nenoteikt mācību stundu skaitu nedēļā katrā mācību priekšmetā, tās nosakot izglītības posmā - trīs gados.
Tāpat VISC vēlas noteikt brīvību skolām plānot stundu skaitu nedēļā katrā priekšmetā, vienlaikus atceļot 40 minūšu stundu līdz 6.klasei un paredzot iespējas izmantot daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas vecākajās klasēs.
VISC priekšlikumi arī paredz lielāku skolas autonomiju mācību satura plānošanā, saglabājot atbildību par noteiktajiem skolēna sasniedzamajiem rezultātiem.
Catlaks, runājot par pārmaiņām mācību organizācijā, skaidroja, ka pamatizglītības posmā varētu būt mazāks mācību priekšmetu skaits, kā arī modulāra pieeja programmu veidošanā un vairāk laika dziļākai tematu apguvei. Tāpat 9./10.klases beigās varētu noteikt arī caurviju prasmju pārbaudījums.
Savukārt vidējā izglītībā sagaidāms obligāto pamatlīmeņa kursu apguves noslēgums 10./11.klasē, kā arī augstākā līmeņa izvēles kursi 11./12.klasē, kuros plānots kārtot eksāmenus, iestājoties augstskolā.