Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien lēma virzīt apstiprināšanai pirmajā lasījumā jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu virza apstiprināšanai pirmajā lasījumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunais likums paredz atsevišķas sabiedrisko mediju pārraudzības institūcijas - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi, kā arī veikt izmaiņas esošajā sabiedrisko mediju pārvaldības modelī.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) sēdes sākumā sacīja, ka likums izstrādāts, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kas var parādīties sabiedrisko mediju pārvaldībā.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji sēdes laikā uzsvēra, ka sabiedrisko mediju uzraudzības funkcijas no NEPLP nonāks SEPLP pārziņā, tādēļ finansējums jaunajai padomei tiks dalīts jau no esošajiem līdzekļiem, kas piešķirti NEPLP sabiedrisko mediju uzraudzības nodrošināšanai. Vienlaikus FM ieskatā ir svarīgi precizēt nepieciešamo finansējumu un tā sadali starp jaunās SEPLP deviņiem locekļiem, kā arī noteikt SEPLP sekretariāta atalgojuma principus, skaidri definējot tos likumdošanas ietvaros.
Tāpat FM pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešams skaidri definēt arī finansējuma jautājumus, kas skar abu sabiedrisko mediju vadības atalgojumam un Sabiedrisko mediju ombudam nepieciešamo finansējumu.
Atbilstoši likumprojekta anotācijā iekļautajiem aprēķiniem, SEPLP darbības nodrošināšanai valsts budžetā būs nepieciešami 250 000 eiro gadā, tostarp 206 860 padomes locekļu atlīdzībai.
Vienlaikus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam tiks sagatavoti pavadošie likumprojekti, jo nepieciešami grozījumi četros likumos - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kurus plānots attiecīgi papildināt, vai izslēdzot likumos noteiktus pantus vai to daļas.
Komisijas sēdes laikā Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne norādīja, ka otrā lasījuma laikā likumprojektā plānots izstrādāt arī nosacījumus saistībā ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, skaidri definējot tam nepieciešamo finansējumu.
Savukārt NEPLP locekle Gunta Līdaka norādīja, ka jaunais likumprojekts iezīmē pakāpenisku ceļu uz abu sabiedrisko mediju apvienošanu. Kaut arī likumprojektā abi sabiedriskie mediji tiek skatīti atsevišķi, tas, pēc Līdakas teiktā, viennozīmīgi nenozīmē, ka sabiedrisko mediju apvienošanas jautājums ir izslēgts no politiskās dienaskārtības, jo tas, viņasprāt, agrāk vai vēlāk notiks. Tomēr NEPLP pārstāve uzsvēra, ka pirms tam ir svarīgi nodrošināt abu mediju darbības līdzsvaru, jo tie pašlaik ir «divas dažādas pasaules». Viņa skaidroja, ka jaunais likumprojekts iezīmē pakāpenisku ceļu abu mediju apvienošanai, definējot vienotu finansējuma un pārvaldības modeli, kas, savukārt, iezīmēs virzību tuvāk abu mediju apvienošanai.
Likumprojekta izskatīšanai noteiktais termiņš ir nākamā gada 5.janvāris.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada jūnijā konceptuāli atbalstīja KM pārstāvju prezentēto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu.
KM ieskatā viens no galvenajiem likuma ieguvumiem ir sabiedrisko mediju redakcionālās neatkarības sekmēšana, kā arī regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkciju nošķiršana un sabiedriskajiem medijiem atbilstoša publisko personu pārvaldības modeļa izveide.
Tāpat jaunais likums paredz padarīt sabiedriskos medijus atbildīgus sabiedrības priekšā, uzlabot sabiedrisko mediju iekšējo un ārējo pārvaldību, kā arī precizēt sabiedriskā pasūtījuma izstrādi.
Tāpat ar jauno likumprojektu tiks pirmo reizi skaidri iezīmēta sabiedrisko mediju un īpašā loma un nozīme, kas galvenokārt ir Latvijas demokrātiskās iekārtas un vārda brīvības stiprināšana.
Likumprojektā tiek piedāvāts izveidot Sabiedrisko mediju padomi deviņu locekļu sastāvā. Četrus no tās locekļiem izvirza Saeima, trīs - nevalstiskās organizācijas un Ministru kabineta Sadarbības memoranda īstenošanas dalīborganizācijas, savukārt uz atlikušajām divām vietām padomē Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība katra izvirza savu kandidātu.
Atbilstoši likumprojektam, Sabiedrisko mediju padome ir Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) īpašniece, kapitāla daļu turētāja un veic dalībnieku sapulces funkcijas.
Tā arī izstrādā un apstiprina sabiedrisko pasūtījumu un kontrolē tā izpildi, tomēr tai nav tiesību iejaukties konkrētās sabiedrisko mediju redakcionālās izvēlēs. Padome ieceļ sabiedrisko mediju ģenerāldirektorus, to izvirzītos galvenos redaktorus, sabiedrisko mediju ombudu un apstiprina sabiedrisko mediju ētikas kodeksus.
Attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu likumprojekts paredz, ka tā izstrādi vada Sabiedrisko mediju padome un izpildi nodrošina sabiedrisko mediju galvenie redaktori un ģenerāldirektori. Sabiedrisko mediju padome nevar noteikt, kāda veida programmas sabiedriskajā pasūtījumā iekļaut – tā vienīgi var izstrādāt principus un vadlīnijas, pēc kurām vadīties sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izpildē.
Savukārt attiecībā uz sabiedrisko mediju pārvaldību likumprojektā noteikts, ka tiek plānots atgriezties pie vēsturiskā pārvaldības modeļa, katrā no sabiedriskajiem medijiem ieceļot vienu valdes locekli jeb ģenerāldirektoru, kurš nodrošinās to administratīvo vadību. Savukārt redakcionālo vadību īstenos katram medijam atsevišķi iecelts galvenais redaktors.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka gan LTV, gan LR izveidos kopīgu ombudu, kas pilda konsultatīvas institūcijas lomu, balstoties uz redakcionālajām vadlīnijām, un neiejaucas tradicionālo lēmumu pieņemšanā. Savukārt attiecībā uz saturu ombuds var savus apsvērumus un ieteikumus izteikt «post factum».
Kā norādīts likumprojektā, sabiedriskajiem medijiem galvenais redaktors izstrādā Ētikas kodeksu, ko iesniedz Sabiedrisko mediju padomei apstiprināšanai. Savukārt sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas gan izstrādā, gan apstiprina galvenais redaktors pats.
Attiecībā uz finansējumu likumprojektā noteikts, ka sabiedriskajiem medijiem jānosaka budžeta garantija, kura nedrīkst būt mazāka par finansējuma apmēru gadu iepriekš.
Tāpat noteikts, ka dividendes paliek sabiedrisko mediju rīcībā. Turpretī, lemjot par sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū, likumprojektā noteikts, ka tā ir atkarīga no jautājuma virzības Ministru kabinetā un to var integrēt likumā vēlāk.
Jaunā sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumprojekta izstrādei izmantoti piemēri no sabiedrisko mediju pārvaldības likumdošanas un prakses Vācijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Vienlaikus ņemti vērā arī iepriekš ar medijiem saistītu likumprojektu izstrādes gaitā izteikti priekšlikumi un atziņas, kā arī Starptautiskās rekomendācijas sabiedrisko mediju pārvaldībai.
Par jauno Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu trīs lasījumos būs jālemj Saeimai.