Latvijas robeža ir visas NATO robeža un sabiedroto karavīru klātbūtne lai tās aizsargātu tiks nodrošināta tik ilgi, cik vien būs nepieciešams, svinīgā pasākumā Ādažu bāzē ceturtdien teica Latvijā izvietotās daudznacionālās bataljona līmeņa kaujas grupas valstu aizsardzības ministri.
Ceturtdien, Ādažu bāzē notika Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas kaujas gatavībai veltīts svinīgais pasākums, kuru apmeklēja Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans, Albānijas aizsardzības ministra vietnieks Petro Koči (Petro Koçi), Itālijas aizsardzības ministra padomnieks īpašos jautājumos viceadmirālis Karlo Massagli (Carlo Massagli), Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs (Antoni Macierewicz), Slovēnijas aizsardzības ministre Andreja Katiča (Andreja Katič), Spānijas aizsardzības ministra vietnieks admirālis Huans Fransisko Martiness Nuņess (Juan Francisco Martínez Núñez).
Sadžans uzrunājot klātesošos norādīja, ka Latvijā izvietotā kaujas grupa apliecina NATO pamatvērtības – solidaritāti un vienotību.
«Tā ir piemērs Kanādas saistībām attiecībā uz NATO aliansi, kā arī nesalaužams zvērests – aizstāvēt vienam otru. Kanāda ir apņēmusies vadīt kaujas grupu ilgtspējīgā kapacitātē arī turpmāk. Mēs lepojamies ar to, ka esam [bataljona] ietvarnācija, taču mēs to nedarām vienatnē. Mēs visi esam demonstrējuši, ka daudzveidīgi sabiedrotie spēj kopīgi vienoties, lai sasniegtu kopīgu mērķi - spēcināt NATO atturēšanas politiku,» stāstīja Kanādas aizsardzības ministrs.
Sadžans teica, ka
NATO alianse šobrīd saskaras ar sarežģītu drošības situāciju.
Tas nozīmē, ka šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad saglabāt vienotību. «Kopīgi pūliņi pavērs ceļu uz jēgpilnu dialogu ar Krieviju. Tā mēs varēsim stiprināt caurspīdīgumu un paredzamību. Dialogs palīdzēs izvairīties no pārpratumiem, pārrēķināšanās un negribētas eskalācijas,» pauda ministrs.
Kanādas aizsardzības ministrs arī atzina, ka divpusējās attiecības ar Latviju pārsniedz tikai militāro jomu. Latvija ir ir augošs, dinamisks ekonomiskais partneris, ar lielu potenciālu, pauda Sadžans. «Kanādai ir ne tikai ciešas militārās attiecības ar Latviju, bet arī kultūras līdzības, mīlestība pret dabu un sportu,» teica Kanādas ministrs. «NATO kaujas grupu klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā apstiprina nekļūdīgu patiesību – NATO ir vienota. Kanādas attiecības ar Latviju apliecina mūsu valstu apņēmību [nodrošināt] alianses drošību. Apliecina arī mūsu cerības par drošāku un labāku rītdienu,» tā Sadžans.
Albānijas aizsardzības ministrs Koči atzina, ka viņa valsts karavīru klātbūtne bataljonā demonstrē gan to, ka NATO līguma 5.pants darbojas, gan arī to, ka Latvijas robežas ir visas alianses robežas.
«Esmu lepns par to, ka Albānijas karavīri veiksmīgi pilda savu uzdevumu šeit. Pateicos Kanādai par veiksmīgu misijas vadību un Latvijai par viesmīlību,» teica ministrs.
Slovēnijas aizsardzības ministre tikmēr uzsvēra, ka kaujas grupas izvietošanās Latvijā ir veiksmes stāsts, jo ticis izdarīts smags darbs. «Mēs lepojamies ar to, ka esam daļa no kaujas grupas komandas. Mēs esam apņēmušies nodrošināt mieru eiroatlantiskajā arēnā, bet Slovēnijai šis ir svarīgs, kā arī ilgtermiņa pasākums,» uzsvēra Katiča. NATO valstu vienotību akcentēja arī Polijas aizsardzības ministrs, norādot, ka Ādažu bāze ir svarīga visai Eiropai.
«Vēlos uzsvērt, ka mēs paliksim šeit tik ilgi, cik vien būs nepieciešams. Mēs visi esam vienoti, jo vēlamies aizsargāt mūsu valstis, mūsu cilvēkus un visu Eiropu,» pauda Macerevičs.
Līdzīgu viedokli izteica arī Spānijas aizsardzības ministra vietnieks Nuņess, kurš akcentēja, ka, lai arī viņa valsts Eiropā ir ģeogrāfiski tālu no Latvijas, tomēr tā ir tuva gan vērtībās, gan interesēs. «Tādēļ mēs esam šeit. Vienalga, kur parādīsies izaicinājumi, mēs būsim kopā - plecu pie pleca,» sacīja Nuņess.
Savukārt Itālijas aizsardzības ministra padomnieks īpašos jautājumos viceadmirālis Massagli norādīja, ka NATO saskaras ar izaicinājumiem ne tikai austrumu flangā, bet arī dienvidos. «Šobrīd dzīvojam dziļas starptautiskās krīzes periodā, kurā no jauna atdzimst ekspansīva politika, fundamentālistu terorisms un migrācijas plūsmas. Dienvidos mūs izaicina radikālais islāms, terorisms, valstu fragmentācija un migrācijas plūsmas. Austrumos izaicinājumus sagādā Krievijas spiediens uz NATO un Eiropas drošību,» pauda Itālijas pārstāvis.
Aizsardzības ministrija informē, ka vizītes laikā Kanādas vadītās kaujas grupas dalībvalstu aizsardzības ministri tikās ar karavīriem, apskatīja militāro tehniku un iepazinās ar Ādažu bāzes infrastruktūru, kā arī godinot Latvijas karavīrus, kuri pildot kaujas uzdevumus ziedojuši savas dzīvības, nolika svecītes kritušo karavīru piemiņas vietā.
Jau ziņots, ka 28.augustā noslēdzās Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sertifikācijas mācības (CERTEX), apliecinot NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas kaujas gatavību, daudznacionālo vienību savietojamību un atbilstību NATO standartiem un procedūrām.
NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Pērn NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
