Latvija lēnām sāk izjust sekas tam, ka demogrāfijas politika 20 gadus bijusi atstāta novārtā, pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.
Senioru skaita pieaugums nozīmēs mazākas pensijas vai lielākus nodokļus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauž nostāju, ka Latvija ir valsts, kas salīdzinoši vairāk ietaupa uz jaunajām ģimenēm jeb ir skopāka ar atbalstu. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc jaunās ģimenes, īpaši ar vairākiem bērniem, lielākā skaitā apsver emigrāciju vai ir jau aizbraukušas no Latvijas. Šīs ģimenes tiek nostādītas nabadzības riska zonā tikai tāpēc, ka ģimenē ir trīs bērni, sacīja demogrāfs.
Vienlaikus Mežs piebilst, ka par laimi pēdējos gados sākušās politiskās cīņas saistībā ar demogrāfijas jautājumiem, bet ar tām ejot pavisam grūti, jo tikai pavisam neliela daļa politiķu izprot šo jautājumu un grib ieviest būtiskas izmaiņas, turklāt liela daļa politiķu demogrāfijas veicināšanu uztver par naudas tērēšanu un redz iespējas šo naudu novirzīt kam «prātīgākam», pārliecināts demogrāfs.
«Mēs joprojām atbalsta ziņā Eiropas Savienības valstu vidū esam viena no pēdējām, un ne tikai absolūtos skaitļos [..], bet arī procentuāli no valsts budžeta vai iekšzemes kopprodukta,» viņš uzsvēra.
Mežs teica, ka arī nākotnē turpinās pieaugt senioru īpatsvars un ar to ir jārēķinās - tas ir tikai loģiski. «Svarīgi, ka par to sāk runāt kā par sabiedrības problēmu,» sacīja demogrāfs, piebilstot, ka, ja senioru skaits pieaugs, bet darbaspējīgo cilvēku skaits samazināsies, tas nozīmēs vēl mazākas pensijas vai lielākus nodokļus.
Demogrāfs uzskata, ka ļoti atbalstāms ir Demogrāfisko lietu padomē iesniegtais ierosinājums, kas pēc būtības atbalsta gan trešā bērna politiku, gan ģimenes ar diviem bērniem. «Piemēram, ģimene ar diviem bērniem līdzšinējā 34 eiro atbalsta mēnesī vietā varēs saņemt jau 50 eiro,» skaidroja Mežs.
Viņš uzskata, ka trešā bērna politika ir daudz būtiskāka un tajā jānovirza proporcionāli mazliet vairāk līdzekļu, jo šīs ģimenes nonākušas daudz lielākā nabadzībā tieši bērnu skaita dēļ.
Vienlaikus Mežs uzskata, ka pēc būtības ar trešā bērna politiku tiek panākts dubults efekts - tiek stimulētas ģimenes ar trešo bērnu un mazināta nabadzība.
Kā ziņots, ka Latvijā iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars šā gada sākumā veidoja 19,9%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
2017.gada sākumā Latvijā bija kopumā 1,95 miljoni iedzīvotāju, tajā skaitā 388 000 bija vecāka gadagājuma cilvēki vecumā 65 gadi un vairāk.
Jau ziņots, ka Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka uzlabot demogrāfiju un vairot dzimstību vairāk varētu īstenojot nevis trešā, bet gan otrā bērna politiku, aģentūrai LETA teica labklājības ministrs Jānis Reirs (V).