Eiropiešiem ir jādara vairāk, lai aizsargātu savas robežas un iedzīvotājus, atklājot Rīgas konferenci, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vējonis: Eiropiešiem ir jādara vairāk, lai aizsargātu savas robežas un iedzīvotājus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts prezidents klātesošajiem teica, ka ērtā un salīdzinoši drošā pasaule, pie kuras Eiropa bija pieradusi pēc Berlīnes mūra krišanas, ir zudusi. Tās vietā šodien jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem - no smagām finanšu krīzēm un nepopulāriem taupības pasākumiem līdz starptautiskam terorismam un bēgļiem.
«Nepārsteidz, ka reakcija uz šiem izaicinājumiem ir atšķirīga ne tikai dažādās valstīs, bet arī abos Atlantijas okeāna krastos. «Breksit» un ASV prezidenta vēlēšanas lika mums pārvērtēt līdz tam pastāvējušo noteiktību. Tas arī licis mums aizdomāties par to, ko mēs paši varam darīt, lai uzlabotu savu drošību,» norādīja Vējonis.
Valsts prezidents savā runā drošību aplūkoja divās izpausmēs - tā saucamā «soft security» jeb maigā drošība un «hard security» jeb cietā drošība. Viņš skaidroja, ka «cietā drošība» daudzējādā ziņā ir vieglāk izprotama un īstenojama, un Eiropa šajā jomā galvenokārt ir balstījusies uz NATO aliansi ar Ziemeļameriku, kā arī transatlantisko sadarbību.
«Pēc tam, kad Krievija okupēja un anektēja Krimu, un iebruka Donbasā, dalība NATO mūs stiprināja un nodrošināja bezprecedenta atturēšanas līmeni mūsu reģionā. Mūsu sabiedrotie ir apliecinājuši darbos savu izpratni par apstākļiem, kādos mēs atrodamies. Vēsturiskais NATO samits Varšavā, kurā tika pieņemts alianses lēmums par paplašināto klātbūtni, ir izšķirošs mūsu «cietajai drošībai»,» uzsvēra Vējonis.
Pēc viņa domām, ja dalība NATO sniedz atbalstu, lai pārvarētu izaicinājumus, kas saistīti ar «cieto drošību», Eiropas Savienībai (ES) ir jāsniedz ieguldījums, lai pārvarētu izaicinājumus, kas saistīti ar tā saucamo «maigo drošību». «Eiropiešiem ir plašāk jāsadarbojas, lai nodrošinātu mūsu informācijas telpas drošību un kiberdrošību, veicinātu medijpratību un attīstītu iedzīvotāju spēju kritiski izvērtēt pieejamo informāciju,» pārliecināts Valsts prezidents.
Viņš klātesošajiem norādīja, ka Baltijas valstis vēlas būt Eiropas centrā, nevis pelēkajā zonā, un Eiropai ir jābūt vienotai, bez dalījuma līnijām un bez ievērojamām atšķirībām atsevišķu dalībvalstu starpā. Viņaprāt, būtiski ir rīkoties un būt daļai no aktīvās Eiropas, nevis žēloties par draudiem, ko radītu divu ātrumu Eiropas izveidošana.
Kā piebilda prezidents, lai apkarotu hibrīdos draudus, īpaši būtiska ir uzticība un ticība savai valstij, un šī drošība ietver ikvienu, ne tikai bruņotos spēkus un valsts pārvaldes darbiniekus.
«Izdevumiem 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām ir jābūt proporcionāliem ar citiem valsts izdevumiem, piemēram, izdevumiem adekvātai veselības aprūpei un kvalitatīvai izglītībai. Īpaši būtiska ir dažādu etnisko grupu sociālā saliedētība. Mums jāizmanto ikviena, pat niecīga un simboliska iespēja, lai novērstu šķēršļus, kas traucē sabiedrības saliedētībai,» pārliecināts Valsts prezidents.
Jau ziņots, ka no šodienas līdz 30.septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās ikgadējais ārpolitikai un drošībai veltītais starptautiskais forums «Rīgas konference 2017».