«Šo stāstu rakstu ne tāpēc, lai apzīmogotu neprofesionālus ārstus - slepkavas. Kas es par tiesnesi! Gribu, lai cilvēki beidz akli uzticēties ārstiem, lai nebaidās pārbaudīt saņemto informāciju. Un tad, iespējams, bruņotiem līdz zobiem, būs iespējams izvairīties no šādām traģēdijām,» raksta Violeta, kura ir pārliecināta, ka Gaiļezera slimnīcā viņas mammu bez radinieku atļaujas atvienoja no dzīvības uzturēšanas aparāta.
Šā gada 2.septembrī 56 gadus vecā Svetlana Jačmeņeva nonāca Gaiļezera slimnīcā ar dzeltes simptomiem.
Neilgi pirms tam sievietei tika veikta izmeklēšana, pēc kuras viņai ieteica veikt nelielu operāciju. Taču konsultācijā ar ģimenes ārsti Zandu Gravu viņai pateica, ka problēma tomēr neesot nopietna un operācija nebūs vajadzīga. Savai ģimenes ārstei Svetlana uzticējās, tāpēc viņas ieteikumam paklausīja.
Rezultātā visu nākamo gadu sieviete pavadīja ārstējoties.
Slimnīcā Svetlana nonāca septembrī, un viņai konstatēja bloķētus žultsvadus. Tika pieņemts lēmums 12.septembrī veikt operāciju.
«Visas šīs dienas mēs pavadījām ar viņu, visādi viņu uzmundrinājām, teicām, ka viss būs labi, jokojām un centāmies kliedēt drūmās domas,» stāsta Violeta.
Operācija noritēja bez sarežģījumiem. Kad sieviete atguvās no narkozes, pie viņas gultas jau stāvēja tuvinieki. Visi bija pārliecināti, ka grūtākais ir aiz muguras. Taču 13.septembra rītā viss mainījās.
Svetlanai sākās iekšējā asiņošana, un viņu aizveda uz atkārtotu operāciju. «Operāciju bloka gaitenī viņai apstājās sirds, bet, pateicoties reanimācijā dežurējušajiem ārstiem, viņa ātri atgriezās atpakaļ pie mums,» raksta meita.
Tobrīd Svetlana jau bija pieslēgta mākslīgās elpināšanas aparātam. Asiņošanas iemeslu izdevās novērst, taču pēc otrās operācijas pacientei mākslīgi izraisīja komu, no kuras bija paredzēts viņu atmodināt.
Kad Violeta vakarā piezvanīja uz slimnīcu, viņai pateica, ka mātes veselības stāvoklis joprojām esot smags un vajagot panākt rādītāju normalizēšanos, tāpēc no komas viņu vēl nemodināšot. Nākamajā dienā viņu informēja, ka Svetlanai vairs netiekot doti sedatīvie līdzekļi un esot jāgaida, kad viņa pati atmodīsies.
«Mēs pie viņas braucām vairākas reizes dienā. Mums visiem tas bija grūts laiks, pilns pārdzīvojumu, satraukuma un cerību. Runā, ka cilvēks dzird pat tad, kad ir komā. Radinieki un tuvie cilvēki pēc kārtas dežurēja pie viņas gultas, lasīja priekšā lūgšanas, grāmatas, stāstīja, kas todien noticis, teica mīlestības vārdus, teica, lai viņa cīnās sevis un mūsu visu dēļ!» atceras Violeta.
Mātes stāvoklis bija smags, taču ārsti katru dienu ziņoja par kādu mazu uzlabojumu, asarām acīs stāsta Violeta. Taču 18.septembrī ap plkst.13.00, piezvanot uz slimnīcu, viņu gaidīja sliktas ziņas - mammas vairs nav.
Ārsti sacīja, ka viņa esot nomirusi iepriekšējā rītā. Violetu šī informācija šokēja, jo iepriekšējā dienā radi visu dienu bija pavadījuši pie Svetlanas. «Skaidri atceros, ka iepriekšējā vakarā plkst.17.00 redzēju viņu dzīvu. Visi apmeklējumi tiek pierakstīti. Bet sīkāku informāciju man atteicās sniegt, teica, lai nomierinos un pārzvanu vēlāk,» sacīja Violeta.
Pēc Violetas stāstītā, lēmumu par Svetlanas atslēgšanu no dzīvības uzturēšanas sistēmas pieņēma Reanimācijas nodaļas vadītāja Daina Rožkalne, jo sievietei esot bijusi iestājusies smadzeņu nāve. Tāpēc slimnīca kā nāves datumu esot gribējusi norādīt 17.septembri, jo todien vēl apciemoja Svetlanu, kā arī saņēma ziņas it kā par viņas stāvokļa uzlabošanos.
Ķirurgs, kura vārdu Violeta neatklāj, apstiprināja, ka 18.septembra rītā esot Svetlanai veicis analīzes un viņa esot bijusi dzīva.
Tagad Svetlanas radu rokās ir ekspertīzes atzinums, kurā kā nāves iemesls norādīts asinsizplūdums smadzenēs, bet nāves laiks - 18.septembris plkst.12.45, brīdis, kad pacienti atslēdza no dzīvības uzturēšanas aparāta.
Violeta nolēma vērsties Nacionālajā veselības dienestā un policijā, lai noskaidrotu, vai dzīvības uzturēšanas sistēma tika atslēgta likumīgi.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists Viesturs Liguts izteicis līdzjūtību tuviniekiem, taču norāda, ka pacienti glābt neesot bijis iespējams, jo pēcoperācijas sarežģījumu dēļ viņai iestājusies smadzeņu nāve - neatgriezenisks smadzeņu funkciju zudums.
Slimnīca norāda, ka pēc smadzeņu nāves konstatēšanas paciente esot atslēgta no sistēmas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 215 «Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai», veicot elektroencefalogrammu, 24 stundu novērošanu un aizpildot smadzeņu nāves diagnostikas karti.
«Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem par sāpīgo zaudējumu. Diemžēl pacienti glābt nebija iespējams, jo smagu pēcoperācijas sarežģījumu dēļ viņai iestājās smadzeņu nāve – pilnīgs un neatgriezenisks visu smadzeņu funkciju zudums,» pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists asociētais profesors Viesturs Liguts. Dežūrārsts ar pacientes tuviniekiem tiešām ir runājis par sirdsdarbības un elpošanas stabilizēšanos, ko izdevās mākslīgi panākt, pieslēdzot pacienti dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem, taču acīmredzot pietiekami skaidri nav norādījis uz aizdomām par smadzeņu nāvi. Smadzeņu nāve tika konstatēta un paciente atslēgta no dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem*, kas nosaka kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves konstatēšana, proti, veicot elektroencefalogrammu, pacienti 24 stundas novērojot un aizpildot smadzeņu nāves diagnostikas karti. Austrumu slimnīcas mediķi darīja visu iespējamo, lai pacienti glābtu, taču diemžēl tas neizdevās. Vēlreiz visdziļākā līdzjūtība pacientes piederīgajiem un atvainošanās slimnīcas vārdā par iespējamu komunikācijas trūkumu, nepietiekami izskaidrojot pacientes veselības stāvokli.
* 2007. gada 27. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 215 «Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai»: https://likumi.lv/doc.php?id=155624.
