Trauksmes cēlēju aizsardzības likumā būtu jāpaplašina trauksmes cēlēju definīcija, šodien starptautiskajā konferencē «Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas» sacīja ASV Vērtspapīru komisijas pārstāvis Deivids Karasiks.
(Papildināta no 3.līdz 5.rindkopai.)
Viņš atzina, ka ASV likumdošanā trauksmes cēlēja definīcija attiecas uz ikvienu iedzīvotāju, turpretī Latvijas likumprojekts galvenokārt ir vērsts uz potenciālajiem ziņotājiem valsts iestādēs. Tāpēc viņš ierosina Latvijas likumā paplašināt trauksmes cēlēja definīciju. Tāpat Karasiks uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot neatkarīgu iestādi, kas risinātu ar trauksmes celšanu saistītus jautājumus.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) uzsvēra, ka nepieciešams rast tādu mehānismu, kas palīdzētu stimulēt cilvēkus iesaistīties trauksmes celšanā, kā arī motivētu tos, kuri ir ieinteresēti šim darbam.
Pēc Dolgopolova domām, Trauksmes cēlēju aizsardzības likumā visvairāk runa ir, nevis par trauksmes cēlēju aizsardzību, bet gan par to, kā izveidot pašu trauksmes celšanas mehānismu, pārāk maz uzmanības veltot galvenajam jautājumam - trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs aicināja arī pievērst uzmanību un domāt par inovācijām - iespēju valstij sniegt finansiālu atbalstu trauksmes cēlēju juridiskās palīdzības nodrošināšanai, atbrīvot no valsts nodevas iespējamās tiesvedības gadījumā, kā arī tiesības koordinēt visus ar trauksmes celšanu saistītos jautājumus dot tiesībsargam.
«Sabiedrības par atklātību «Delna«» pārstāvis Valdis Liepiņš atzinīgi novērtēja priekšlikumu, atzīstot, ka likumā būtu jāpaplašina minētā definīcija. Tajā pašā laikā Liepiņš informēja par iniciatīvu veidot Latvijas pretkorupcijas aliansi ar mērķi iesaistīt trauksmes celšanas procesā plašāku sabiedrības daļu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča uzsvēra, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir liela loma trauksmes celšanas attīstībā, tomēr KNAB vēlētos NVO aktīvāku un savlaicīgāku iesaisti trauksmes celšanas procesos.
«Mēs būtu pateicīgi, ja tās NVO, kas nodarbojas ar pretkorupcijas jautājumiem, savlaicīgi konsultētos ar kompetentajām iestādēm, jo mums ir svarīgi iegūt informāciju ātri un precīzi. NVO būtu ciešāk jāsadarbojas ar valsts institūcijām pārkāpumu identificēšanā,» norādīja Jurča.
Jau ziņots, ka šonedēļ Rīgā notiek starptautiska konference «Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas», lai veicinātu izpratni par trauksmes celšanu, trauksmes cēlēju aizsardzību un izaicinājumiem korupcijas mazināšanā. Konference norisināsies līdz 11.oktobrim.
Kā ziņots, Ministru kabinets šā gada 7.martā atbalstīja Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu, kas paredz nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecības, veidojot vienotu, skaidru un aptverošu tiesisko regulējumu trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai.
Likumprojektā ir ietverts skaidrs definējums, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē trauksmes celšana; prasības sistemātiski veidot iekšējus trauksmes celšanas mehānismus; kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, piemēram, anonimitāte, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, nelabvēlīgo seku novēršana, vēršoties tiesā, pierādīšanas pienākums darba devējam, atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.
