KNAB vēlas no represīvas un sodošas iestādes kļūt par konsultējošu un izglītojošu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) cenšas pāriet no represīvas un sodošas uz konsultējošas un izglītojošas iestādes tēlu, starptautiskajā konferencē «Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas» sacīja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Viņa skaidroja, ka KNAB strādājošie darbinieki ir cilvēki ar īpašu motivāciju un misijas apziņu un KNAB pastāvēšanas vēsturē līdz šim ieguldījis milzīgus resursus sabiedrības informēšanā, uzlabojot metodes. Jurča vērsa uzmanību, ka katru gadu birojs izglīto 3000 amatpersonas.

«Birojs piedalījies un ieguldījis milzīgus resursus arī dažādu normatīvo aktu izstrādē, uzskatot, ka tā var panākt visefektīvāko rezultātu. Esam veikuši daudz grozījumus dažādos likumos, piemēram, vairāk kā desmit grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā. Šo gadu gaitā esam kontrolējuši personu ziedojumus partijām 44,5 miljonu eiro apmērā, kurus veikuši aptuveni 12 000 personu. Tāpat esam veikuši kontroli par desmit dažādām vēlēšanu kampaņām, uzliekot naudas sodus vairāk kā 200 000 eiro apmērā,» par rezultātiem informēja Jurča.

KNAB priekšnieka vietniece norādīja, ka interešu konflikta jomā sastādītas 2500 administratīvo pārkāpumu lietas, kurās arī pieņemti lēmumi. «Šobrīd cenšamies pāriet no represīvas un uz sodiem vērstas institūcijas, uz vairāk konsultējošu un izglītojošu iestādi. Vairāk cenšamies izteikt brīdinājumu un konsultēt, nevis sodīt,» skaidroja Jurča.

Bet KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos Jānis Roze klātesošajiem teica, ka vidēji gadā birojā tiek uzsākts aptuveni no 20 līdz 30 krimināllietām un tikpat vai lielāks skaits tiek nodots vajāšanai uz prokuratūru. Viņš arī norādīja uz sadarbību starp citām tiesībsargājošajām iestādēm, kas, viņaprāt, ir ļoti būtiska. Viņš uzskaitīja arī apjomīgākās KNAB izmeklētās lietas, tostarp atgādināja, ka KNAB lietvedībā šobrīd ir divas aktīvas lietas, par politisko partiju pretlikumīgu finansēšanu, kas neesot vienkāršas un to ietvaros jāveic apjomīga izmeklēšana.

Tikmēr KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzsvēra, ka birojam jāseko līdzi laikam un inovācijām un izcēla starptautisko sadarbību kā ļoti būtisku KNAB attīstībā. Viņš pauda gandarījumu, ka sadarbība Baltijas reģionā un ar Poliju ir ļoti veiksmīga un vērsa uzmanību, ka pēc iestāšanās OECD turpinās darbs, lai izpildītu nepieciešamās rekomendācijas.

«Stājoties amatā es konstatēju, ka birojs ir ļoti labā stāvoklī, neskatoties uz publiskajā telpā esošo viedokli. Uzreiz sāku meklēt jaunas iespējas, kā savu darba pieredzi likt lietā un uzlabot biroja spējas un kapacitāti. Sapratu, ka ir trūkums, proti, ir divi bloki, kas ir dzīvojuši un strādājuši atsevišķi - nebija vienota elementa. Mani mērķi bija vienot biroju un pacelt morālo klimatu darbinieku vidū, ļaujot tiem kļūt arvien motivētākiem. Domāju, ka skats nākotnē birojam būs veiksmīgs,» pārliecību pauda Straume.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Aktuālais šodien
    Svarīgākais
    Uz augšu