Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) arvien biežāk koruptīvos noziegumos novēro pārrobežu raksturu un korupcijas sasaisti ar citiem noziegumiem, šodien Rīgā notiekošajā pretkorupcijas konferencē atzina KNAB izmeklētājs Igors Ivanovs.
KNAB: Koruptīvi noziegumi arvien biežāk ir starptautiski
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KNAB arī novērojis, ka arvien izšķirošāka loma izmeklēšanā ir pierādījumu iegūšanai no ārvalstīm un sadarbībai ar ārvalstu kolēģiem.
«Nereti mēs no ārvalstu partneriem gūstam indikācijas, uz kuru pamata atklājam noziegumus. Svarīga ir cieša sadarbība, kas balstīta uz savstarpējo uzticību,» uzsvēra Ivanovs un atgādināja, ka, pateicoties sadarbībai, ir izdevies atklāt liela apmēra kukuļošanu, kura veikta Igaunijā un Lietuvā.
Tāpat KNAB pie izmeklēšanas tendencēm novērojis korupcijas sasaisti un kopību ar citiem noziegumiem.
KNAB šī gada prioritātes ir publiskie iepirkumi, kas saistīti ar ES fondu izmantošanu, pašvaldības un publisko personu kapitālsabiedrības, tiesu vara un politiskā korupcija.
Ivanovs atgādināja par pērn veiktu aptauju, kurā 23% aptaujāto atzinuši, ka būtu gatavi dot kukuli valsts amatpersonai. Ivanovs uzskata, ka šis īpatsvars ir pietiekami liels un KNAB vēl ļoti daudz būs jāstrādā, turklāt biežāk apņēmību dot kukuli pauduši jauni cilvēki. Lai arī pērnā gada rādītājs ir augsts, Ivanovs atgādināja, ka 2007.gadā gatavību dot kukuli pauda 39,4% respondentu.
Ivanovs arī minēja korupcijas apkarošanu kavējošus faktorus un tie ir iecietība un vienaldzība pret korupciju, neuzticība institūcijām un neticība iespējamām pārmaiņām. KNAB, piemēram, praksē saskāries ar gadījumu, kad pēc korupcijas atklāšanas iestādes vadība ignorē iekšējās kontroles pasākumu stiprināšanu.
Diskusijā uzstājās arī Polijas, Igaunijas un citu valstu korupcijas apkarošanas iestāžu vadība. Polijas centrālā pretkorupcijas biroja vadītāja vietnieks Gžegožs Ocežeks diskusijā norādīja, ka, pateicoties mērķtiecīgam darbam un sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, Polijā izdevies atklāt liela apmēra korupcijas noziegumus, turklāt Polija starptautiskajā uztveres indeksā 2006.gadā bija 61.vietā, bet pērn jau 29.vietā.
Ocežeks gan vērsa uzmanību, ka noziedznieki izdomā arvien jaunas metodes, kā izspiest naudu, tāpēc valstu varas iestādēm starptautiskā līmenī ir jāmācās vienai no otras un jādalās ar labākajiem prakses piemēriem.
Igauniju konferencē pārstāvēja divas amatpersonas - Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes Korupcijas noziegumu biroja priekšnieks Mati Omblers un Igaunijas Iekšējās drošības dienesta biroja priekšnieks Mēlis Rataseps.
Omblers savā prezentācijā norādīja, ka Igaunijā korupcijas problemātiskākās jomas ir pašvaldības un tām piederošie uzņēmumi, Ceļu satiksmes drošības direkcija un tehniskās apskates joma. Trešā joma, kurai Igaunijai pievērš uzmanību korupcijas apkarošanā, ir medicīna.
Omblers prezentācijā uzsvēra prevencijas lielo nozīmi korupcijas mazināšanā, jo tas uzlabotu cilvēku informētību un uzticēšanos korupcijas apkarošanas iestādēm.
Rataseps arī uzsvēra prevencijas mehānisma ieviešanu, jo augsta līmeņa korupcija ir apdraudējums valsts drošībai, tāpēc svarīgi esot to apkarot, lai saglabātu valsts suverenitāti un drošību.
Ņemot vērā korupciju kā latentu noziegumu, Rataseps uzsvēra arī kiberdrošības faktoru veiksmīgas korupcijas apkarošanā, jo noziedznieki sazinās dažādos tīklos un slēpjas tā sauktajā «tumšajā tīmeklī».