Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) aizvadītajā nedēļā ierosinājusi lietu «SIA Bauskas Dzīve pret Latviju» pēc reģionālā laikraksta izdevēja sūdzības par Latvijas rīcību, ļaujot pašvaldībām izdot savus laikrakstus, kas imitē neatkarīgu presi, portāls TVNET uzzināja advokātu birojā «Sorainen».
Birojs informē, ka sūdzības pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants, kas uzliek valstīm pienākumu neiejaukties vārda brīvības īstenošanā. Līdz ar to valstij ir jāatturas no jebkādām darbībām, kas nonivelē mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā vai mazina mediju plurālismu.
Iepriekš «Bauskas Dzīve» vērsās administratīvajā tiesā pret Iecavas novada domi, prasot aizliegt pašvaldības finansētā laikraksta «Iecavas Ziņas» izdošanu un reklāmu publicēšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību. Saskaņā ar pieteikumu «Iecavas Ziņas», lai arī saturiski un stilistiski atgādina neatkarīgu laikrakstu, formāli un faktiski nav redakcionāli neatkarīgs, un ir pilnībā pakļauts Iecavas novada domei. Tas pamatā tiek finansēts no pašvaldības budžeta, kas dod negodīgas priekšrocības piesaistīt reklāmas zem tirgus cenas.
Administratīvā rajona tiesa 2016. gada 17. oktobrī atteicās ierosināt lietu. «Bauskas Dzīve» šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā (AT), kas nolēma, ka «Bauskas Dzīve» ir tiesības tiesas ceļā prasīt reklāmu aizliegšanu un zaudējumu atlīdzību. Šajā daļā Administratīvā rajona tiesa lietu ierosināja un ir izskatījusi, spriedums tiks paziņots 2017. gada 2. novembrī.
Attiecībā uz pārējo sūdzību AT norādīja, ka «Bauskas Dzīve» nav tiesību tiesas ceļā prasīt pašvaldības laikrakstu neizdošanu. AT lēmuma pamatā bija atziņa, ka pašvaldības tiesības izdot savu laikrakstu izriet no Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz vārda un izteiksmes brīvību.
Tā kā AT lēmums šajā daļā bija galīgs, 2017. gada 28. jūlijā «Bauskas Dzīve» iesniedza sūdzību ECT par tiesas noraidītajiem jautājumiem.
Sūdzība ir iesniegta, jo uzskatām AT secinājumus par pašvaldības tiesībām izdot savu laikrakstu par nepamatotiem. Valsts pārvaldei, tai skaitā pašvaldībām, nepiemīt cilvēktiesības. Tādējādi arī preses brīvības principu nevar attiecināt uz pašvaldības tiesībām. Pamatojoties uz publisko tiesību principu «aizliegts viss, kas nav atļauts», pašvaldībām nav tiesību izdot maksas izdevumus ar saturu, kas neattiecas uz pašvaldības funkciju izpildi, norāda birojs.
