No maija līdz pat vasaras izskaņai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Mikroķirurģijas centrā ar smagām un kropļojošām traumām nonāca vidēji 150 pacienti mēnesī, kas ir par 50 pacientiem vairāk nekā citos mēnešos, informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Pēc viņas teiktā, izteikti daudz bijis traumu, kas gūtas, strādājot ar lauksaimniecības tehniku un zāles pļaujmašīnām. «Par spīti lietainajam laikam pļaujas un ražas novākšanas darbi turpinās, un pacienti ar smagām lauku un dārza darbos gūtām traumām slimnīcā nonāk joprojām,» pastāstīja Lietiņa.
Plastikas un mikroķirurgs Dzintars Ozols sacīja, ka traumas, kas gūtas, strādājot ar lauksaimniecības tehniku, parasti ir ļoti smagas - visbiežāk tiek sadragāti vai norauti pirksti un rokas, ko smago bojājumu dēļ ir ļoti sarežģīti rekonstruēt. «Mēs darām, ko spējam, taču ne vienmēr tehnikas sabojāto ekstremitāti ir iespējams glābt,» sacīja Ozols.
Lietiņa norādīja, ka vienas no smagākajām traumām izraisa siena ruļļu presēšanas iekārtas. Šogad Mikroķirurģijas centrā palīdzība sniegta četriem pacientiem, kuriem roku ierāvusi ruļļu presēšanas iekārta. Pēdējie divi slimnīcā nonākuši pavisam nesen - oktobrī. Mikroķirurgi nav varējuši pilnībā saglābt roku nevienam no pacientiem. «Siena presēšanas iekārtā ierautā ekstremitāte tiek pakļauta spēcīgiem rāvieniem, spiedienam, kas burtiski sadragā audus, un arī temperatūrai, tāpēc bojājumi ir ārkārtīgi smagi. Katrā no šiem gadījumiem darījām visu, lai varētu saglabāt pēc iespējas lielāku ekstremitātes daļu. Tas ir ļoti svarīgi, lai pēc tam varētu piemeklēt labu protēzi un cilvēks ar cietušo roku varētu veikt kaut kādas darbības. Ja cilvēks zaudē roku līdz ar plecu, protezēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas,» skaidroja Ozols.
Lietiņa norādīja, ka Ozolam kopā ar komandu šovasar izdevies veiksmīgi rekonstruēt roku vīrietim, kurš aizmirsis par piesardzību, maļot zirņu miltus. Miltu maļamajā iekārtā viņa labajai rokai tika norauti visi pirksti, kā arī iekārtas rotējošās daļas to piecās vietās bija saspiedušas un gandrīz sadalījušas šķēlēs. «Roka bija ļoti nopietni cietusi - amputēti pirksti, piecos līmeņos pārlauzti kauli, saspiesti asinsvadi un citas struktūras. Piecas stundas ilgā operācijā replantējām pirkstus, salikām kopā kaulus, sašuvām asinsvadus, cīpslas un visu pārējo. Lai glābtu roku, kā ielāpus nācās izmantot audu lēverus no pacienta kājas,» stāstīja mikroķirurgs, piebilstot, ka tik smagos gadījumos par spīti ķirurgu pūliņiem ne vienmēr viss veiksmīgi sadzīst, un reizēm pacients ekstremitāti vienalga zaudē, taču šajā gadījumā ārsti ar rezultātu esot ļoti gandarīti.
Pēc mediķu novērojumiem, negadījumiem ar dažāda veida lauksaimniecības tehniku biežākie iemesli ir nogurums un alkohola lietošana. «Viens no pacientiem, kurš zaudēja roku negadījumā ar siena ruļļu presēšanas iekārtu, stāstīja, ka siena laikā darba ir tik daudz, ka jāstrādā dienu un nakti. Viņš ar traktoru bija braucis divas diennaktis no vietas, un vienā brīdī pārguruma ietekmē uzmanība, protams, bija zudusi, liekot pieļaut liktenīgu kļūdu,» sacīja Ozols.
Viņš norādīja, ka Latvijā liela problēma ir arī pārmērīga alkohola lietošana. «Mikroķirurgiem īpaši daudz darba parasti ir pirmdienās, kad daudzi pēc uzdzīves nedēļas nogalē ierodas darbā alkohola reibumā un šādā stāvoklī strādā ar nopietnu tehniku.»
Vasarā un rudens sākumā Austrumu slimnīcas mikroķirurgi snieguši palīdzību daudziem pacientiem, tostarp bērniem, kuriem nopietnas traumas izraisījusi zāles pļaušanas tehnika. Visbiežāk, aizmirstot par piesardzību, tiek zaudēti roku pirksti. Mikroķirurgu spēkos diemžēl ne vienmēr ir piešūt tos atpakaļ, jo pļaujmašīnas asmens veic vairākus apgriezienus sekundē, pirkstiem trāpot neskaitāmas reizes. Mikroķirurgi snieguši palīdzību arī vairākiem bērniem, kuriem pļaušanas tehnikas dēļ cietuši roku vai kāju pirksti. Kāds mazs puisēns guvis smagas pēdas traumas, kad negaidot pieskrējis pārāk tuvu zāles pļāvējam traktoriņam, ar ko tobrīd braukusi viņa māte.
Ozols ieteica, strādājot ar pļaušanas tehniku, ņemt vērā piecus padomus - ja pļaujmašīnā sasprūdusi zāle, pirms ķerties pie tās tīrīšanas, obligāti jāizslēdz dzinējs vai jāatvieno strāvas padeve. Tāpat neesot ieteicams pļaut slapju zāli, jo tā līp kopā un bieži nosprosto pļaujmašīnu. Nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai bērnam ļaut strādāt ar pļaušanas tehniku. Nevajadzētu ļaut to izmantot bez pieaugušā klātbūtnes. Vienlaikus, pļaujot zāli, jāvelk slēgti, izturīgi apavi. Pļaušanas darbi nav savienojami ar alkohola lietošanu, uzsvēra mikroķirurgs.
Smagas traumas, kas prasa mikroķirurgu iejaukšanos, gūtas arī ar citu tehniku - zāģiem, tā dēvētajiem flekšiem jeb leņķa slīpmašīnām, trimmeriem, betonmaisītājiem un citu tehniku.
Austrumu slimnīcas mediķi aicina būt piesardzīgiem, strādājot ar dažāda veida tehniku, un vienmēr ievērot lietošanas instrukcijā norādītos drošības pasākumus. Savukārt darba devējiem esot vairāk jārūpējas par darba drošību un darbinieku apmācību.
