85% Latvijas mazākumtautību pārstāvju jūtas ļoti cieši vai cieši saistīti ar savu pilsētu, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušajā gadā, liecina Kultūras ministrijas (KM) pasūtītā pētījuma «Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā» aptauju dati.
Tāpat mazākumtautību pārstāvji jūtas ciešāk saistīti ar savu reģionu. Ja 2016.gadā ļoti cieši vai cieši saistīti jutās 52%, tad šogad tā jūtas 68% aptaujāto.
Līdzīgi pieaugušas mazākumtautības pārstāvju ļoti cieša vai cieša saistība ar Baltijas valstīm, no 27% 2016.gadā tā pieaugot līdz 30% pašlaik.
Pētījumu īstenojis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, ar nejaušās izlases metodi aptaujājot 922 Latvijas mazākumtautības pārstāvjus. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no kopējiem 1 950 116 Latvijas iedzīvotājiem 740 715 ir mazākumtautību pārstāvji. No tiem, 495 528 ir krievi, 64 257 baltkrievi, 43 623 ukraiņi, 40 583 poļi, 23 327 lietuvieši, 5191 roms, 4873 ebreji, 2529 vācieši, 1731 igaunis un 59 073 citu tautību pārstāvji.
Kā ziņots, 83% mazākumtautību pārstāvju 2017.gadā izjūt ļoti ciešu vai ciešu piederību Latvijai, kas ir par 4% vairāk nekā pērn un par 16% vairāk nekā 2015.gadā, liecina KM pasūtītā pētījuma «Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā» aptauju dati.
Veiktās aptaujas dati liecina, ka pieaugusi krievu tautības pārstāvju lepnuma sajūta par piederību Latvijai - ja 2015.gadā lepnuma sajūtu par piederību izjuta 44%, tad šogad šis rādītājs audzis līdz 59%.
Jautāti par savu attieksmi pret NATO, 23% respondentu savu viedokli pauž kā pozitīvu vai ļoti pozitīvu. Taču viedoklis par Eiropas Savienību (ES) mazākumtautību vidū ir labāks - 53% savu viedokli pret ES pauduši kā labu vai ļoti labu.
Tajā pašā laikā, labu vai ļoti labu viedokli par Krieviju pauduši 62% aptaujāto.
