Neviena cita slimība valstī nenodara tik lielus zaudējumus ekonomikai un labklājībai kā gripa, šodien preses konferencē par gripu teica Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viņš norādīja, ka, neraugoties uz bieži vien īsu epidēmijas ilgumu, ikgadējais gripas izraisītās ekonomiskās un veselības aprūpes slogs ir ievērojams.
Perevoščikovs uzsvēra, ka gripas epidēmijas sākumu ir grūti prognozēt, taču parasti gripas slimojošo skaits sāk pieaugt decembrī, kas nozīmē, ka janvāra pēdējā nedēļā varētu tikt sasniegta gripas epidēmijas kulminācija, tomēr ar nosacījumu, ka viss notiek kā ierasts.
SPKC speciālists atgādināja, ka
pērn no gripas bojā gāja 76 cilvēki, turklāt visiem no viņiem bija viena vai vairākas hroniskas slimības. Vismaz 14 gadījumos inficēšanās ar gripu notika slimnīcā.
Gripa ir akūta, īpaši lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas skar elpceļus un var izraisīt smagas komplikācijas. Gripa Latvijā parasti parādās ziemas mēnešos un pavasara sākumā. Tā strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku, sasniedzot epidēmijas līmeni.
Latvijā epidēmijas laikā ar gripu slimo 5% līdz 15% iedzīvotāju.
Kā norāda SPKC, gripas vīrusi nepārtraukti mainās un to mainīgās dabas dēļ cilvēki ar gripu slimo katru gadu, tāpēc arī katru gadu tiek izstrādāta jauna gripas vakcīna un pret to jāvakcinējas atkārtoti.
Gripas pazīmes parasti parādās 48 līdz 72 stundās pēc inficēšanās.
Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums un tādas pazīmes kā drudzis, nespēks, stipras galvassāpes, rīkles iekaisums, kas izraisa stipras sāpes, aizlikts deguns, sauss klepus, «kaulu laušanas» sajūta un sāpes acu ābolos.
