Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, žurnālistiem sacīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.
Viņa norādīja, ka bioloģiski trauslākie ir mazi bērni, grūtnieces, cilvēki gados, cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī jebkurš hronisks slimnieks, kuram ir astma, diabēts vai cita endokrīnās sistēmas slimība, sirds, nieru, aknu, neiroloģiska slimība vai vielmaiņas traucējumi, proti, liekais svars vai aptaukošanās. Saskaroties ar gripas slimnieku, saslims viens no trim bērniem un viens no desmit pieaugušajiem, piebilda Zavadska.
Viņa norādīja, ka tāpat ļoti apdraudēti ir veselības aprūpes darbinieki un tie, kas ārstējas slimnīcās. Mediķi ir īpaši apdraudēti, jo tieši viņi bieži un cieši kontaktējas ar pacietiem, turklāt var šo infekciju izplatīt tālāk citiem. Savukārt slimnīcā risks saslimt ar gripu mēdz pieaugt līdz pat 35 reizēm. Zavadska uzsvēra, ka
gripa nav viegla saslimšana, tai ir ļoti lielas komplikācijas, kuru dēļ cilvēki mēdz no slimnīcām neatgriezties.
Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), komplikācijas var izraisīt pats gripas vīruss vai bakteriālā infekcija, kas bieži pievienojas pēc inficēšanās ar gripu. Viens no biežākajiem nāves cēloņiem gadījumos, ja cilvēkam ir saslimšana ar gripu norit smagi, ir pneimonija jeb plaušu karsonis. Tāpat gripas slimnieki var saskarties ar tādām komplikācijām kā bronhīts, deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisums, kā arī hronisku slimību saasināšanās. SPKC uzsver, ka veciem cilvēkiem slimošana ar gripu var izraisīt vai saasināt sirds kaites, kas vēlāk var novest pie infarkta vai insulta, savukārt organisma atūdeņošanās maziem bērniem var izraisīt krampjus.
Lai gripas sezonā cīnītos ar vīrusiem bez vakcīnas, SPKC iesaka arī
mazgāt rokas, ievērot pilnvērtīgu un vitamīniem bagātu uzturu, regulāri dzert šķidrumu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, norūdīties un atpūsties svaigā gaisā,
kā arī svarīgi atvēlēt laiku miegam un atpūtai, regulāri vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka
pērn no gripas bojā gāja 76 cilvēki, turklāt visiem no viņiem bija viena vai vairākas hroniskas slimības. Vismaz 14 gadījumos inficēšanās ar gripu notika slimnīcā.
Gripa ir akūta, īpaši lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas skar elpceļus un var izraisīt smagas komplikācijas. Gripa Latvijā parasti parādās ziemas mēnešos un pavasara sākumā. Tā strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku, sasniedzot epidēmijas līmeni.
Latvijā epidēmijas laikā ar gripu slimo 5% līdz 15% iedzīvotāju.
Perevoščikovs sacīja, ka parasti gripas slimnieks inficē līdz diviem cilvēkiem, kuri nav imūni pret gripu, tomēr, tā kā inkubācijas periods ir īss, infekcija izplatās ļoti strauji, turklāt cilvēks ir infekciozs pirms viņam parādās simptomi.
Gripa ir bērnu un jauniešu infekcija, tāpēc, pēc speciālista paustā, bērni lielākoties ir infekcijas avoti saviem vecākiem, savukārt vecāki šo slimību aiznes uz darbu.
Šī iemesla dēļ nedrīkst aizmirst par bērnu vakcinēšanu. Kaut arī bērnus līdz sešiem mēnešiem nevar vakcinēt, zīdaini iespējams pasargāt, ja vakcinējusies ir māte un pārējie ģimenes locekļi, piebilda Perevoščikovs.
Viņš informēja, ka katru gadu Eiropas Savienības (ES) valstīs sezonālā gripa var izraisīt līdz pat 50 miljoniem simptomu gadījumu un katru gadu mirst līdz pat 70 000 iedzīvotāju.
Pēc Veselības ministrijas (VM) paustās informācijas, aizvadītajā gripas sezonā saslimušo skaits bija gandrīz divas reizes lielāks nekā iepriekšējā sezonā un gripas izraisīto pneimoniju skaits, kad bija nepieciešama pacientu hospitalizācija, bija par trešdaļu lielāks nekā 2015.-2016.gada sezonā.
Vissmagāk gripa pagājušajā sezonā skāra gados vecākus cilvēkus.
