Partijas «Saskaņa» līderis Jānis Urbanovičs Satversmes aizsardzības birojā un Rīgas pilī interesējies par tiesībām iegūt pielaidi valsts noslēpumam, ko viņam pirms vairākiem gadiem atņēma, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Urbanovičs gribētu atgūt viņam atņemto pielaidi valsts noslēpumam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2009. gadā partijas «Saskaņa» līderis Jānis Urbanovičs un «Vienotā Krievija» priekšsēdētājs Boriss Grizlovs vienojās par abu partiju ciešu sadarbību, kas cita starpā paredz, ka partijas iepazīstinās viena otru ar savu pieredzi partijas uzbūves un organizatoriskajā darbā, kā arī līdzdalībā likumdošanas un izpildvaras institūcijās. Vienošanās stājās spēkā kopš parakstīšanas brīža.
Kā liecina «Nekā personīga» rīcībā esošās ziņas, iniciatīva par līgumu nākusi no Krievijas puses. 2009.gadā Saskaņa saņēma šādu piedāvājumu no Krievijas domes Ārlietu komitejas vadītāja Konstantīna Kosačeva. L
īdzīgs priekšlikums esot ticis izteikts arī Latvijas Pirmajai partijai. Urbanovičs to esot zinājis un līgumu ar «Vienoto Krieviju» parakstījis pirmais.
Līgums ir palīdzējis Rīgas pilsētas kontaktus ar Krievijas reģioniem
Ušakovs viesojies pie Sanktpēterburgas gubernatores Valentīnas Matvijenko, vēlāk gubernatra Georgija Poltavčenko, uzņēma Rīgā Kirovas apgabala gubernatoru Ņikitu Belihu un Pleskavas gubernatoru Andreju Turčaku, ar kuru panāca vienošanos, ka Pleskava Balvos uzceļ pareizticīgo baznīcu.
Krievijas reģionos notika Latvijas preču gadatirgi. Slavenākais no tiem ir «Rižskij dvorik» Maskavā.
Sadarbības ietvaros notika arī Tatarstānas dienas Rīgā, tā saucamais tatāru sabuntujs, pie Ušakova kabinetā viesojās Tatāru parlamenta priekkšsēdētājs Farids Muhamedšins, arī «Vienotās Krievijas» politiķis. Sekoja Ušakova vizīte Tatarstānā. «AirBaltic» atklāja aviolīniju uz šī reģiona galvaspilsētu Kazaņu.
«Saskaņas» vadītājs Nils Ušakovs apgalvo, ka lūzuma punkts «Saskaņas» un «Vienotās Krievijas» attiecībās esot bijis 2014.gads,
kad Krievija iebrukusi Ukrainā.
Tomēr «Saskaņa» līgumu ar «Vienoto Krieviju» saglabāja, lai gan saņēma pārmetumus militāras agresijas atbalstīšanā.
Tieši 2014.gadā Ušakovs saņēma vislielākās dividendes no abu partiju sadarbības
Tā gada vasarā viņš bija goda viesis Maskavas pilsētas svētkos. Sarkanajā laukumā plecu pie pleca ar Krievijas premjerministru un pareizticīgās baznīcas galvu vērotu svētku priekšnesumus. Šo ziņu plaši atspoguļoja krievvalodīgajā presē. Un tā lieti noderēja gan «Saskaņai», gan premjerministra amata kandidātam Ušakovam Saeimas vēlēšanās trīs mēnešus vēlāk.
Gadu vēlāk Ušakovs Maskavā Kristus glābēja baznīcā saņēma Starptautiskā sabiedriskā pareizticīgo tautu vienības fonda prēmiju.
Paralēli partijai «Saskaņai» bijušas sarunas par iestāšanos Eiropas sociālistu partijā. 2015.gadā «Saskaņa» kļuva par Eiropas sociālistu asociēto locekli. Kļuvis skaidrs, ka ar «Vienoto Krieviju» būs jāšķiras.
«Saskaņas» biedriem ziņa par līguma izbeigšanu nāca negaidīti. Vēl vasaras vidū «Saeimas» deputāts Ivars Zariņš sprieda, ka līguma laušana būs drauds latviešiem.
«Saskaņas» valde lēmumu par saišu saraušanu ar «Vienoto Krieviju» pieņēma septembrī pirms ES mēru sanāksmes Rīgā, uz kuru bija ieradies arī Eiropas sociālistu partijas prezidents bulgārs Sergejs Staņiševs. Partijā «Nekā personīga» apstiprināja, ka šāds nosacījums, lai iekļautos Eiropas sociālistu Saeimā, ir bijis izvirzīts.
Tagad «Saskaņas» deputāti par līgumu ar «Vienoto Krieviju» runā kā par kaut ko mazsvarīgu
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs netic, ka Eiropas prasība ir būtisks cēlonis. Viņaprāt svarīgākas ir nākamā gada Saeimas vēlēšanas.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Ušakovs bija «Saskaņas» premjerministra kandidāts. Viņam arī ir pielaide valsts noslēpumam. Ušakova vietniekam Urbanovičam tādas nav. Viņam to liedza pirms četriem gadiem par iespējamu Saeimas vēlēšanu kampaņas finansēšanu no ārvalstīm caur sabiedrisko attiecību firmu Nikkolo M.
«Nekā personīga» rīcībā esošā informācija liecina, ka Urbanovičs nesen vērsies Satversmes Aizsardzības birojā ar jautājumu, vai varētu pielaidi atkal iegūt.
Urbanovičs noliedz, ka īstais iemesls saišu saraušanai ar «Vienoto Krieviju» būtu cerības par iekļūšanu valdībā.
Pret līguma laušanu ar «Vienoto Krieviju» iebilst «Saskaņas» vienīgais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins. Viņš izplatīja publisku paziņojumu, ka Nilam nav taisnība. Viņš ir Eiropas Sociālistu partijas biedrs, bet stingrs Krievijas pozīcijas piekritējs un pedējo pāris gadu laikā pat paspējis ieteikt Latvijai izstāties no NATO.
Līgumu ar Ķīnas Kounistisko partiju Saskaņa ir saglabājusi, un tā laušana no Briseles netiek prasīta. Arī Eiropas sociālistu partijai ir sadarbības līgums ar Ķīnas komunistiem.