Kas izglābs noslīkušos kāpostus? Sabiedrība spriež, vai atjaunot rudens ražas talkas

«Padomju laikos nebija variantu, ka nenovāks ražu, ja tehnika netiek uz lauka, jo lauku darbus darīja talcinieki – piespiedu brīvprātīgie,» spriež Gints. «Studenti, armija, zinātnieki un radošās inteliģences zieds ar prieku brauca rudens talkās. Es nesaku, ka nepieciešams slavināt padomiju, bet šī tradīcija tagad lieti noderētu, lai ziemā nebūtu jākar zobi vadzī, ne mums, ne zemniekiem.

Piedāvāju uztaisīt Vislatvijas ražas novākšanas palīdzēšanas talku, lai nav jāklausās, ka viss ir slikti, bet varam parādīt, ka esam vienoti ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Noteikti katrā miestā atradīsies brīvas rokas, lai palīdzētu.»

«Jā, es padomju laikā talkoju, jo valstij tas bija svarīgi. Gan skolas laikā, gan studijas iesākot. Mūsdienās bērnu aizsardzība, darba drošība un lauku roboti ir izspieduši mazo, jauno kolektīviņu saliedēšanas pasākumu,» raksta Māris.

Vai mūsdienās kāds kaut ko dara tāpēc, ka vajag? Tikai radinieki savācās uz kapu vai kartupeļu talkām, neprasot naudu. Idejas vārds ir nomainīts pret eiro zīmēm.

Nav jau tiem bērniem nekāda lielā produktivitāte, tikai atbildība, ja kādam ar bieti «pa bieti» iedod.

Nav jau arī tādu lielu saimniecību, kurām interesētu bērnu trauslo rociņu darbs,» savu viedokli turpina paust Māris.

«Atceros, man jautrākās šķita aroniju lasīšanas talkas.

Bija pat šaujamie uztaisīti, lai meitenes uzbudinātu.

Lasījām visu: ābolus burkānus, bietes, kāpostus,» raksta kāds bijušais talcinieks.

Rudenī Bauskas novadā notiek liela lapu grābšanas talka Bauskas pilskalnā, skaidro Bauskas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare. Atsaucība no skolēnu vidus esot liela. Bauskas pusē šoruden raža esot noslīkusi tikai Vecumniekos. «Neviens pie mums nav vērsies un lūdzis palīdzību. Ja šāds lūgums izskanētu, iespēja palīdzēt tiktu apsvērta, jo skolas nav atrautas no sabiedrības. Domāju, ka atsauktos jaunsargi, kas mūsu novadā ir ļoti aktīvi,» saka Bauvare.

Vislabāk jaunajiem baušķeniekiem patīkot koku stādīšana, kas notiek sadarbībā ar AS «Latvijas valsts meži». Uz zemnieku saimniecībām bērni dodas tikai ekskursijā, kur izpētes procesā uzzina, kā tiek audzēts viens vai otrs produkts. Talkā palīgā zemniekiem skolēni nedodas.

Rēzeknes novadā rudenī un pavasarī notiek lielās talkas. Ar zemnieku darbu bērni iepazīstas tikai mājturības ietvaros, skaidro Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Nedaudz plašāk dažādus saimnieciskus darbus apgūst bērni, kas ir mazpulku organizācijā.

Skudra atceras, ka padomju laikos novada skolu bērni divas trīs nedēļas rudenī pavadīja «kolhoza talkā». «Skolēnus aicināja uz cukurbiešu talku, bet tagad šī kultūra ir iznīcināta. Bērni nezina, kā izskatās cukurbiete. Ir rapši, graudaugi un, ja lietavas turpināsies arī citus gadus, nav izslēgts, ka būs griķi,» stāsta Skudra. Rēzeknes novadā jau nedēļu neesot lietus, tomēr staigāt pa tīrumu neesot iespējams. Līdzko sper soli, tā iegrimsti.

«Siena ruļļi stāv iegrimuši ūdenī. Uz katra tīruma ir tāds kā dīķis, ko drīz pārklās ledus. Būs spožs ledus laukums.»

Skudra saka, ka laukos liela daļa ražas aizgāja postā, jo tehnika nevarēja uzbraukt uz lauka. Teorētiski cilvēku rokas kaut ko varētu izglābt, bet, pēc viņa domām, labs laiks bija pārāk īsu laiku. Nepaspētu! Izglītības pārvaldes vadītājs saka, ka vairāki saimnieki centās pa tumsu sakult (novākt) graudus, bet viņiem neizdevās. «Vēl viena problēma: lietavās cauri graudiem bija izaugušas nezāles, kas traucēja sakulšanas procesu. Turklāt daudzviet labība bija pieplakusi zemei.»

Viņaprāt,

teorētiski varēja izglābt linus, bet mūsdienās neviens pa lauku ar sirpjiem neiet, liekot linus kūlīšos.

«Tā neviens nedara un arī neprastu. Jaunieši linu redz tikai tautastērpā. Viņi nezina, kā linus audzē, jo audumu iepērkam no citām valstīm.»