Kamēr tautsaimniecībā notiek izaugsme un citās nozarēs notiek algu pieaugums, mediķiem rodas spriedze, jo viņi šāda veida signālus neizjūt, sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
BKUS: Kamēr citās nozarēs pieaug algas, mediķi šādus signālus neizjūt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka, kādu laiku pavadot slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā, vairākas nojautas ir apstiprinājušas, tostarp pirmā - par katastrofāli zemo atalgojumu īpaši dažās amatu grupās, piemēram, medmāsām.
Ābols saprot, ka problēma ar zemo atalgojumu nav radusies pēkšņi, piemēram, gada laikā Bērnu slimnīcā, bet tā ir gadiem krājusies un šobrīd sasniegusi krīzes posmu. «Apkārt notiek diskusijas, ka tautsaimniecībā ir izaugsme, citās nozarēs notiek algu pieaugums, un tas rada spriedzi cilvēkiem, kuri strādā šeit, jo viņi šāda veida signālus neizjūt. Joprojām ir solījumi, ka kaut kas mainīsies, bet realitātē daudz nav mainījies,» sacīja slimnīcas vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka, piemēram, medmāsām atalgojums ir krietni zem vidējā atalgojuma valstī, un tas, ņemot vērā darba specifiku un atbildību, nav pieņemami.
Ābols norādīja, ka patlaban BKUS māsu, māsu palīgu, ārstniecības atbalsta personāla un ārstu vakances kopā ir teju 180, tomēr, pēc viņa paustā, svarīgi saprast, ka viens ir skaitlis, bet otrs, ko tas nozīmē realitātē, proti, tas ir pakalpojuma kvalitātes jautājums. «Ir noteikts skaits māsu uz noteiktu skaitu pacientu, jautājums ir par to, cik lielu daļu uzmanības var veltīt katra pacienta aprūpei. Piemēram, Somijā jaundzimušo aprūpē tas ir standarts, ka uz vienu konkrētu intensīvās terapijas vai jaundzimušo pacientu ir jābūt vienai māsai. Mēs to fiziski nevaram atļauties. Diemžēl nākas postulēt, ka ir varbūtība kādā brīdī kaut ko palaist garām. Tāda situācija ir arī citās nodaļās, ka pacientu skaits uz vienu māsu pārsniedz vēlamo,» stāsta Ābols.
Vienlaikus viņš skaidro, ka ne vienmēr pacientu skaits ir indikators, bet jautājums par to, cik intensīva aprūpe tiem nepieciešama. Trīs pacienti smagā stāvoklī atsver desmit pacientus ar vieglākām diagnozēm, tāpēc māsas BKUS šobrīd uzskaita manipulācijas, kuras veic katram pacientam. Tādā veidā BKUS monitorē, cik smagu pacientu ir konkrētajā nodaļā, lai saprastu, kāds ir optimālais māsu skaits uz šādu pacientu, jo, iespējams, resursus var pārbīdīt.
Atalgojums mēdz atšķirties arī dažādās nodaļās, jo atšķirīga ir darba intensitāte un kompetences. Ābols uzskata, ka intensīvākās un augstāko kompetenci prasošās nozares ir neonatoloģija un intensīvā terapija.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs norāda, ka šajās nodaļās ir lielākais atalgojums, bet paradoksāli - arī lielākais vakanču skaits. «Darbs ir tik intensīvs, ka atalgojums nespēj konkurēt, tostarp ar privāto sektoru. Bieži vien bērniņam izveidojas kontakts ar kādu māsiņu, kura viņu aprūpējusi no pirmās dienas, līdz ar to vecāki nereti ir ieinteresēti šo aprūpi pārnest mājās - tāpēc konkrētā māsiņa vai nu samazina slodzi slimnīcā, vai pārtrauc vispār, finansiāli no tā iegūstot,» pauda Ābols.
Pēc viņa paustā, otra cena par tik daudzām vakancēm ir darbinieku izdegšana. Bērnu slimnīca daudz domā un veido programmas, kādā veidā atbalstīt personālu, piemēram, caur individuālām sarunām, sniedzot psiholoģiski emocionālo atbalstu, kā arī organizē meditācijas meistarklases.
Tāpat, pēc Ābola paustā, BKUS arī pacientu drošības ziņā cenšas iet soli priekšā citiem, un tas saistīts ar dalītajām dežūrām. Tās gan neesot populāras māsu vidū, jo tiek ierobežots 24 stundu dežūru skaits. «Mums ir jābūt reāliem, šeit dežūras ir izdzīvošanas jautājums. Cilvēks labprātāk atnāk uz 24 stundu dežūru, nevis nāk divas dienas pēc kārtas uz 12 stundām, jo tie, piemēram, ir papildu ceļa izdevumi u.tml. No vienas puses, mums ir jādomā par pacientu drošību, bet, no otras puses, tas aizpludina māsas uz citām veselības aprūpes iestādēm,» atzīst Ābols.