Ždanoka, Mamikins un Jurkāns saņēmuši ielūgumu apmeklēt Krimu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Pirms divām nedēļām Sočos norisinājās ikgadējais diskusiju forums Valdajs, kurā Krievijas viedokļu līderi un citu valstu Kremlim tīkami eksperti diskutē par ārpolitiku. Pēdējā dienā jau tradicionāli uzstājas Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tāpēc notikums ir plaši atspoguļots medijos. Šoreiz uzmanību izpelnījās arī pārstāvis no Latvijas. Turp bija devies Jānis Jurkāns, kurš pēc pasākuma intervijā avīzes Izvestja portālam paziņoja, ka Krima ir Krievija, sankcijas ir jāatceļ un Latvija ir bezcerīga, korumpēta valsts.

Diskusijas nozīmi ceļ tas, ka tās noslēgumā uzstājās Krievijas prezidents Vladmirs Putins. Parasti Valdajā viņš izsaka tēzes, kas pēc tam atspoguļojas valsts ārpolitikā.

Negatīvo attieksmi pret nacionālām valstīm Putins izteica komentējot ne vien Katalonijas un Kurdistānas neatkarības centienus, bet arī senākus notikumus – PSRS un Dienvidslāvijas izjukšanu. Arī šoreiz Krievijas prezidents visās Krievijas nelaimēs turpināja vainot Amerikas Savienotās Valstis, kas bezkaunīgi izmantojušas Krievijas vājumu pēc PSRS sabrukšanas. Tas esot iemesls, kāpēc Krievija tagad drīkstot atteikties no neizdevīgām saistībām.

Baltijas valstis un Latviju Putins šoreiz nepieminēja. Latvijas vārds Valdajā izskanēja vienīgi tādēļ, ka pasākumā piedalījās viesis no Latvijas. Jānis Jurkāns, pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs.

Pasākumā Jurkāns ar runām neuzstājās. Intervijā Laikrakstam Izvestja pēc konferences Jurkāns pauda viedokli, kas ir pretrunā ar Latvijas ārpolitiku un sakrīt ar Kremļa propagandas tēzēm. Piemēram, ka Krimas jautājums ir atrisināts, Krima ir Krievija. Latvija esot ļoti korumpēta valsts. Ka no bagātākās PSRS republikas Latvija esot kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām Eiropas valstīm kas 27 gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas neko jaunu nav spējusi radīt. Intervijā Nekā personīga viņš apstiprināja, ka to tiešām teicis.

Sestajā novembrī Jaltā notiks konference Krima mūsdienu starptautiskajā kontekstā. Tajā aicināti Krimas atbalstītāji, tur iecerēts dibināt Krimas draugu asociāciju. Pasākumā gaida arī trīs delegātus no Latvijas.

Konferenci organizē Krimas republikas Ministru padome. Galvenais atbildīgais ir padomes priekšsēdētāja vietnieks un Pastāvīgais Krimas pārstāvis pie Krievijas prezidenta Georgijs Muradovs. Viņš šajos amatos ir jau no 2014.gada. Pērn ASV viņu iekļāva sankcijām pakļauto Krievijas amatpersonu sarakstā.

Neviens no gaidītajiem viesiem Krimu tomēr neapmeklēs. Ždanokai tajā laikā esot darīšanas Maskavā, Mamikins neko par šādu konferenci nezinot. Arī Jurkāns nebraukšot.

Lai gan vārdos Ždanoka, Mamikins un Jurkāns aicina atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu, uz turieni braukt viņi vairās. Prakse rāda, ka tās amatpersonas, uzņēmēji vai mākslinieki kas piedalās Krimas republikas valdības organizētos pasākumos, nonāk Ukrainas melnajos sarakstos.

Intervijā Jurkāns arī noliedza, ka viņa pēdējā laika aktivitātes sakaros ar Krieviju varētu liecināt par jauna politiska spēka organizēšanu vai ka viņš vēlētos pēc diviem gadiem iekļūt Eiropas Parlamentā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu