Patlaban Veselības ministrijas (VM) piedāvātais «ideālās» prakses modelis degradē ģimenes medicīnas principus, pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide.
Veide: VM piedāvātais «ideālās» prakses modelis degradē ģimenes medicīnas principus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka ģimenes ārstu streika dēļ lielu problēmu dežūrdienestiem nebija, jo pacienti gaidīja savus ģimenes ārstus. Un tas parāda, ka katrs pacients grib tikties ar savu ģimenes ārstu, un tas ir pareizi. «VM piedāvātais modelis šo iespēju un ģimenes medicīnas principus degradē,» sacīja Veide.
Viņa uzskata, ka «ideālajā» praksē ģimenes ārstam jāstrādā tikai ar saviem pacientiem - tas ir svarīgi gan ārstam, kas zina pacientu un nodrošina individuālu pieeju, gan pacientam, kas ar savu ārstu izveidojis labvēlīgas ārsta-pacienta attiecības. Ārpus ģimenes ārsta darba laika būtu jāstrādā citiem dienestiem, piemēram, dežūrdienestam un konsultatīvam tālrunim. Likt ģimenes ārstam dežurēt, lai nodrošinātu ģimenes ārstu pieejamību, esot aplami.
Asociācijas prezidente skaidroja, ka asociācija pirms vairākiem gadiem izstrādājusi labas prakses vadlīnijas, kurās ir aprakstīta arī optimālā prakse, tomēr jautājumā par «ideālo» praksi asociācijas un ministrijas viedoklis atšķiras. LĢĀA uzskata, ka «ideālās» prakses izveidošanai ir vajadzīgi pietiekami resursi - gan finansiāli, gan cilvēkresursi.
Viena no prasībām, kas nepieciešama, «ideālas» prakses nodrošināšanai ir komanda, kurā jābūt vismaz divām māsām un reģistratoram. Tāpat labi funkcionējošai ģimenes ārsta praksei nepieciešamas telpas un aprīkojums, bet, lai tas būtu iespējams, jāgarantē atbilstošs finansējums. «Ārsts nevar vienā kabinetā veikt visas savas funkcijas - vajadzīgas atsevišķas telpas reģistrācijai, telpa procedūru veikšanai un darba telpa māsām,» skaidro Veide.
Viņa norādīja, ka otra VM ideja ir veidot sadarbības tīklus ar citiem speciālistiem. Patlaban veselības centros ir ģimenes ārsti un turpat strādā citi speciālisti, un pacienti var iet pie šiem mediķiem, taču izvēles iespēja doties pie saviem speciālistiem VM piedāvātajā modelī tiks liegta. «Pacients vēlas iet pie sava fizioterapeita, kurš viņu zina jau gadiem, bet jaunajā modelī šis pacients būs spiests iet pie fizioterapeita, kas ietverts sadarbības tīklā. Uzskatām, ka citiem speciālistiem nav jābūt piesaistītiem konkrētām praksēm, bet pacientiem jāļauj tos izvēlēties neatkarīgi,» sacīja Veide.
Vienlaikus viņa norādīja, ka reforma runā par «ideālo» praksi, bet nodaļas beigās atsaucās uz normatīvo aktu grozījumiem jeb prasībām valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzējiem, no kā izriet, ka runa ir par obligātajām prasībām, lai sniegtu valsts apmaksātu pakalpojumu. Tas parādot, ka reformas mērķis ir nevis rūpēties par ģimenes medicīnas attīstību, bet pārdalīt valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas iespējas un valsts finansējumu tā, lai privilēģijas sniegt šos pakalpojumus iegūtu lielie veselības centri. Tas apdraud ģimenes ārstu prakšu attīstības iespējas un novedīs pie negatīvām sekām gan pacientiem, gan ģimenes ārstiem.
Turklāt Veide uzsver, ka piedāvātā reforma ir pseidobrīvprātīga jeb piespiedu kārtā, jo, ja ārsta praksei nebūs iespējas uzturēt un attīstīt esošo praksi atbilstoši jaunajām prasībām, ģimenes ārsts būs spiests kļūt par citu iestāžu darba ņēmēju un pakļauties to īpašnieku un vadības nosacījumiem. Ieguvēji no šādas reformas būs tikai veselības centru īpašnieki, kuru peļņas iespējas tiks garantētas.
Visu šo iemeslu dēļ Veide uzskata, ka jaunais VM piedāvātais «ideālās» prakses modelis nav izdevīgs ne ārstiem, ne pacientiem, un asociācija tam iebilst.