Reirs pārsteigts - sociālās aprūpes darbiniekiem tikai € 400 alga?

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Gadā Valsts sociālas aprūpes centram «Rīga» piešķir finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā, proti, 1500 eiro uz bērnu mēnesī, bet darbinieku atalgojums ir tikai 400 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš sacīja, ka vidēji darbinieks aprūpē astoņus bērnus, tāpēc nav īsti skaidrs, kāpēc darbinieku atalgojums ir tik zems. Turklāt VSAC pāri palikušo finansējumu var izlietot darbinieku atalgojuma palielināšanai, tomēr tas netiek darīts. Tāpat likums nosaka tikai aprūpes personāla profesijas grupas, proti, no mazākā līdz augstākajam atalgojumam, turklāt nevienā no vadlīnijām nav noteikts, ka jālieto zemākā robeža, uzsvēra Reirs.

Viņš norādīja, ka viens no VBTAI atzinumiem saistīts ar elektrības drošību filiālē, vienlaikus centrā tiek algoti pieci elektriķi.

«Man no pirmās dienas, esot amatā, nav skaidra šī attiecība starp tehniskajiem darbiniekiem un aprūpes personālu.

Tas arī ir viens jautājums, kuru mēs risināsim,» skaidro ministrs, piebilstot, ka pieņemts, ka tehniskos darbus var ņemt kā ārpakalpojumu.

Ministrs ir neizpratnē par to, kā kopumā tiek organizēts darbs centrā. Piemēram,

VSAC darbinieki nepiedalās semināros, kurus organizē NVO, kas sniedz pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām.

«Tur mēs sociālās aprūpes centru darbiniekus un vadītājus neredzam,» sacīja Reirs, piebilstot, ka tas ir vēl viens rādītājs, ka cilvēki ir ieslīguši tādā rutīnā, ka nesaprot, kādu ļaunumu nodara bērniem.

Pēc ministra paustā,

pārbaudes veicējus satrieca tas, ko viņi atklāja filiālē «Rīga» pārbaudes laikā, kā arī fakts, ka šāda rīcība filiālē tiek uzskatīta par normu.

Termins «institucionālā vardarbība» nav radies Latvijā, līdz ar to ļoti daudzas valstis savā attīstības posmā ir saskārušās ar šo problēmu un ir sapratušas, ka jāmeklē citi ceļi, proti, ģimeniskas vides attīstība bērniem, kas nonākuši grūtībās.

Reirs sacīja, ka pārbaude arī par šo jautājumu būs «ļoti nopietna», jo Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārbaude ir balstīta uz pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, bet LM pārbaudīs arī visu pārējo, kas būs nepieciešams.

Tāpat Reirs informēja, ka viņš gatavo rīkojumu par krīzes grupas izveidošanu, kurā šo situāciju risināt un vēlreiz sociālās aprūpes centru darbiniekiem skaidrot pakalpojumu būtību un jēgu. VBTAI atzīmēja, ka ļoti daudzi cilvēki veic savus pienākumus pēc labākās apziņas, bet to dara, kā paši saprot, - viņiem nav bijušas nedz instrukcijas, nedz ievads darbā, cilvēki grib palīdzēt, bet katrs no dara pa savam, skaidro ministrs.

Viņš norādīja, ka valsts sociālās aprūpes centros atrodas 286 bērni, bet ļoti līdzīga situācija ir arī bērnunamos,

kur nav bērnu ar veselības problēmām, kustības vai garīga rakstura traucējumiem.

Kā iepriekš informēja Reirs, LM uz izmeklēšanas laiku atstādinās valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) «Rīga» vadītāju Inesi Pauderi un filiāles «Rīga» vadītāju Mariju Ziņinu.

Reirs teica, ka ir ierosināta disciplinārlieta par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) ziņojumu un tiek gatavoti dokumenti abu vadītāju atstādināšanai. Līdz pirmdienas beigām dokumenti tiks parakstīti un vadītājas par to informētas.

Kā ziņots, VSAC «Rīga» filiālē «Rīga» konstatēti būtiski bērnu tiesību pārkāpumi. Kā iepriekš informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš, pēc saņemtām konkrētām sūdzībām tika veikta padziļināta bērnu tiesību ievērošanas pārbaude šajā filiālē. Tika konstatēts, ka tiek pieļauta emocionāli un fiziski vardarbīga attieksme pret bērniem un atsevišķos gadījumos pakalpojumi tiek sniegti viņiem nepiemērotā vidē.

Piemēram, pārbaudē secināts, ka

bērniem netiek savlaicīgi veikta autiņbiksīšu nomaiņa, kas viņiem rada diskomfortu un attiecīgi arī uzvedības pārmaiņas. Bērniem nav individuālu higiēnas piederumu, bieži nav pat individuāla apģērba,

skaidroja Zariņš.

Pārbaude tika konstatēts, ka filiālē «Rīga» netiek pienācīgi nodrošināta bērnu veselības aprūpe, proti, nenotiek ārstēšana atbilstoši ārsta noteiktajam plānam, netiek savlaicīgi organizētas psihiatra un stomatologa konsultācijas. Tāpat atklāts, ka

pavirši un slikti organizēts bērnu audzināšanas un izglītošanas darbs. Bērniem netiek mācītas elementāras pašaprūpes iemaņas un higiēnas normas.

Tāpat konstatēts, ka vispār nav redzams, ka kāds mēģinātu noskaidrot bērna viedokli ar viņu saistītajos jautājumos, kas liek secināt, ka šajā institūcijā «bērni diemžēl ir sistēmas elements, nevis personības ar individuālām vajadzībām».

VSAC «Rīga» filiāles «Rīga» vadītāja Ziniņa aģentūrai LETA iepriekš sacīja, nepiekrīt publiski paustajiem pārmetumiem par filiāles darbu. Viņas vadītajā filiālē darbs tiekot veikts godprātīgi un bērni ar visu ir nodrošināti. Komentējot neglaimojošos secinājumus par filiāles darbību, Ziniņa atbildēja, ka ir grūti spriest, kādēļ secināts, ka bērniem kas trūktu.

Savukārt VSAC «Rīga» vadītāja Paudere aģentūrai LETA šodien sacīja, ka centra rīcībā ir padziļinātās pārbaudes rezultāti no VBTAI un neatkarīgajiem ekspertiem, turklāt pārbaudes rezultātā sniegts diezgan daudz rekomendāciju par to, kas nepieciešams, lai uzlabotu filiāles darbu vai veiktu kādas konkrētas izmaiņas. Šajos pārbaudes rezultātos nav minēts neviens konkrēts gadījums par varmācību vai vardarbības aktiem pret bērniem, uzsvēra centra direktore.

Viņa skaidroja, ka

filiālē «Rīga» darbinieki savas kompetences ietvaros veic pienākumus, taču, iespējams, ja aprūpi veic viens cilvēks, darbus nav iespējams veikt ļoti ātri.

Piemēram, viens darbinieks nevar nomainīt pamperus tik strauji, cik gribētos, tomēr filiālē nevienam bērnam nav ne izsitumu, ne izgulējumu - tātad pamperi tiek mainīti.

Paudere uzskata, ka filiāles un kopumā sistēmas problēmu cēlonis ir cilvēkresursu trūkums - Rīgā ir ļoti liela darbinieku mainība. Šā iemesla dēļ aprūpētājiem netiek prasīta īpaša izglītība, un cilvēks, kurš izsaka vēlmi strādāt aprūpētāja amatā, tiek pieņemts kritiski trūkstošā darbaspēka dēļ.

Paudere uzsvēra, ka šā iemesla dēļ ir ļoti sarežģīti atrast kvalificētu un zinošu personālu, taču centrs savu resursu robežās cenšas apmācīt darbiniekus.

Vienlaikus katram cilvēkam ir atšķirīga izpratne par aprūpi, turklāt, kamēr cilvēks iestrādājas, paiet laiks.

Viņa norādīja, ka centrs centīsies ieviest VBTAI sniegtās rekomendācijas, kā arī nepārtraukti vērtēs notiekošo, lai neciestu ne bērni, ne darbinieki.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu