RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

NVD: pacienti dienas stacionāros reizēm ārstējas pat nedēļu

LETA
Foto: TASS/Scanpix

Vismaz 70% gadījumu pacienti dienas stacionārā ir atradušies vairāk nekā vienu dienu, secinājis Nacionālais Veselības dienests (NVD), vēsta laikraksts «Latvijas Avīze».

Ministru kabineta (MK) noteikumos jau tagad ir norādīts, kādas medicīniskās manipulācijas atļauts veikt dienas stacionārā, kā arī noteikts, ka tur pacients var uzturēties ne ilgāk kā vienu dienu. Tomēr, analizējot 2016.gada datus, NVD konstatējis, ka šis noteikums tiek pārkāpts - slimnieki nereti tur ārstēti ne tikai divas trīs, bet pat septiņas un astoņas dienas, vēsta laikraksts.

Tāpēc Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas uzlabošot dienas stacionārā sniegto pakalpojumu kvalitāti, precizējot tajā veicamo manipulāciju klāstu. Ministrijas mērķis esot reorganizēt dienas stacionāru darbu tā, lai slimniekam tur nevajadzētu uzturēties pa nakti.

NVD ārstniecisko pakalpojumu departamenta direktore Olga Andrejevska «Latvijas Avīzei» norāda, ka finansiāli izdevīgāk slimniekam esot ārstēties diennakts stacionārā, kur pacienta iemaksa ir desmit eiro par diennakti, kamēr dienas stacionārā tā ir 7,11 eiro plus vēl samaksa par katru nakti, kas tur tiek pavadīta. To dienas stacionārā katra iestāde nosaka pēc saviem ieskatiem, un tā var svārstīties līdz pat 20 eiro un vairāk.

NVD arī esot konstatējos problēmas ārstniecības iestāžu organizatoriskajā darbā. Neskatoties, ka pacients ārstniecības iestādē ir uzņemts no rīta, viņš ķirurga aizņemtības dēļ tiekot izoperēts tikai pēcpusdienā. Ķirurgi un traumatologi operē pacientus stacionārā, strādā uzņemšanas nodaļā un tajā pašā laikā sniedz medicīniskos pakalpojumus dienas stacionārā.

Vaicāta, vai plānotās izmaiņas dienas stacionāros nepagarinās rindas slimnīcās, NVD pārstāve norāda, ka šis aspekts tiekot vērtēts. «Protams, tas varētu būt apgrūtinājums, bet, ņemot vērā ārstniecības iestāžu līgumu izpildi ar NVD, secinām, ka slimnīcām vēl ir kapacitāte, lai uzņemtu pacientus, kuriem būtu jāārstējas nevis dienas stacionārā, bet slimnīcas diennakts nodaļās,» viņa skaidro.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs norāda, ka otrdien, tiekoties ar ministrijas pārstāvjiem, izdevās vienoties, ka slimnīcās no dienas stacionāriem pārceltās operācijas tiks veiktas ārpus valsts noteiktās kvotas, taču, viņaprāt, tik un tā aktuāls ir jautājums, vai pietiks medicīniskā personāla, lai tās nodrošinātu. Visticamāk, rindas tik un tā kļūs garākas, prognozē Kalējs.

Vislielākais dienas stacionāra darba apjoms valstī ir Rīgas 1. slimnīcā. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina uzskata, ja tiks pieņemti grozījumi MK noteikumos, pakalpojumu apjoms samazināšoties uz pusi. «Slimnīcā ir arī reanimācijas nodaļa, nesūdzamies par speciālistu trūkumu. Ja mums vairs nebūs ļauts ārstēt līdzšinējā apjomā, tad skaidrs, ka diennakts stacionāri nespēs to kompensēt un šie pārkārtojumi ļoti ietekmēs pacientus,» uzskata slimnīcas vadītāja.

Pretēji NVD aprēķiniem par izmaksām, piemēram, Aizkraukles medicīnas centra administrācija esot aprēķinājusi, ka vidējās hospitalizācijas izmaksas diennakts stacionārā traumatoloģijā un ortopēdijā ir 834 eiro, kamēr dienas stacionārā - 269 eiro, uroloģijā tās veido attiecīgi 500 eiro un 317 eiro.

Kā ziņots, pēc divu stundu ilgām karstām diskusijām Latvijas Slimnīcu biedrība un NVD otrdien panākuši vienošanos par nepilnībām, kas jānovērš ārstu darba laika apmaksas aprēķinā, aģentūrai LETA pastāstīja Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš norādīja, ka galvenā nepilnība bija tā, ka ārstiem par vienu pacienta aprūpes epizodi, kas var ilgt pat mēnesi un kur pacients var vērsties pie ārsta pat desmit reizes, mediķim samaksā tikai par vienu reizi.

Viņš arī norādīja, ka tikšanās laikā tika pārrunāta, viņaprāt, diezgan nepamatotā dienas stacionāru aprūpes apmēra samazināšana, pārceļot to uz stacionāriem. Tikšanās reizē tika panākta vienošanās, ka tiks pārskatīti nepieciešamie pakalpojumi, kurus varēs sniegt tikai stacionāros, nevis dienas stacionāros.

Kalējs norādīja, ka patlaban pakalpojumu sadalījums starp dienas stacionāriem un stacionāriem ir neadekvāts, un tas valstij varētu radīt 23 miljonu eiro zaudējums, turklāt arī pieejamība samazinātos par 4000 pakalpojumu.

Kalējs informēja, ka nākamajā nedēļā varētu tapt NVD jaunais variants, par kuru varētu tālāk diskutēt.

Veselība Latvija ES Sniegs Aizkraukle
0 Komentāri