Pēdējos piecos gados audžuģimeņu skaits nav mainījies

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēdējos piecos gados audžuģimeņu skaits Latvijā faktiski nav mainījies, trešdien Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē sacīja Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankeviča.

Viņa teica, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 562 audžuģimenes. «Pēdējos gados audžuģimeņu skaits konstanti stāv uz vietas. [..]. Jāsaka, cik gadā ģimenes tiek apmācītas, tik arī atsakās [no audžuģimeņu pienākumiem] vai tām tiek atņemts statuss,» viņa norādīja.

Stankeviča atzina, ka ir ģimenes, kas atsakās no šī statusa, pamatojot, ka izdegšanas dēļ to vairs nevēlas.

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (V) sacīja, ka nereti pašvaldība tiekot uzskatīta par vaininieci, kas uztur un turpina bērnunamu darbību, lai gan «tieši, pateicoties tiem, bērni ir izņemti no dzīvību un veselību apdraudošas ģimenes».

Viņš uzsvēra, ka arī audžuģimene nav galīgais un labākais risinājums bērnam, lai gan tas ir pavisam cita līmeņa un kvalitatīvāks pakalpojums nekā bērnunams. Pēc viņa domām, arī audžuģimene ir institūcija, jo tiek uzraudzīta un kontrolēta. Viņš uzsvēra, ka valsts politiku būtu pilnībā jāvērš uz adopciju.

LM pārstāve uzsvēra, ka nākamgad ir paredzēts īstenot dažādus atbalsta pasākumus, lai sekmētu ātrāku bērna nonākšanu ģimeniskā vidē, piemēram, sasaitīt atlīdzību adoptētājiem pirmsadopcijas laikā ar sociālajām iemaksām, palielināt pabalstu audžuģimenēm par bērnu uzturu, kā arī nodrošināt audžuģimenēm sociālās iemaksas.

Tāpat tiks veidotas specializētās audžuģimenes, kā arī plānots veidot Reģionālos atbalsta centrus, kas sniegs atbalstu ģimenēm, kā arī īstenot citus pasākumus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu