RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Saeimas deputāti pauž satraukumu par Latgales nākotni

TVNET/LETA 2
Foto: Jānis Škapars / TVNET

Saeimas Pieprasījumu komisijā šodien tika pausts satraukums par Latgales un tās iesniedzēju nākotni arī ekonomisko apstākļu, tajā skaitā nabadzības līmeņa dēļ.

Šī tēma tika aktualizēta, skatot opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) par pārāk straujo minimālās algas paaugstināšanu, kas negatīvi ietekmēšot Latgales uzņēmējus.

Uzņēmējs Raimonds Nipers norādīja, ka neatbalsta minimālās algas celšanu, ņemot vērā, ka tas novedīšot pie daudzu uzņēmumu likvidēšanas. Viņš norādīja, ka mazajiem uzņēmējiem ar desmit strādājošajiem tas veidotu 7000 eiro izdevumus, kas pat neatbilstot daļas uzņēmēju peļņai. Nipers prognozēja, ka apmēram 20 000 uzņēmumi tiks likvidēti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji komisijas sēdē vērsa uzmanību uz vairākām lietām, kas tiek veiktas, lai uzlabotu situāciju Latgalē. Piemēram, papildus finansējums tiek piedāvāts, lai uzņēmējiem nodrošinātu darbības telpas un nepieciešamos pieslēgumus inženierkomunikācijām.

Tāpat plānots paplašināt speciālās ekonomiskās zonas pielietojumu, tās nosacījumus attiecinot arī uz darbaspēka izmaksām jaunu darbavietu izveidei. Kā trešais solis ir Norvēģijas līdzfinansējuma izmantošana jauniešu atbalstam un uzņēmēju produktivitātes palielināšanai, skaidroja VARAM darbinieki.

Deputāts Jānis Klaužs (ZZS) no savas puses pauda, ka Latgale ir donors, uz kā rēķina ir attīstījušies citi reģioni. Viņš norādīja, ka pašlaik Latgale «grimst drausmīgā nabadzībā», par ko liecina arī tas, ka uz ielām un pasākumos galvenokārt var redzēt tikai pensionārus un bērnus nevis cilvēkus spēka gados.

Politiķis norādīja, ka Latgales atbalsta programma būtu salīdzināma ar iešana pa purvu, kad visu laiku kāda no kājām ir iestigusi, jo vienu izvelkot ārā, iestieg otra. Viņš norādīja, ka Latgales reģions iznīkst, kā arī norādīja uz to, ka bankas ir skeptiskas par biznesa ideju īstenošanu šajā reģionā. Kā negatīvu soli šajā kontekstā viņš novērtēja iespējamo skolu likvidēšanu, pie kā novedīs pašlaik iecerētā reorganizācija.

Nipers aktualizēja jautājumu par to, ka valsts pārvaldē strādā pārāk daudz darbinieku un ka to skaits būtu jāsamazina. Viņam piekrita deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), kura norādīja uz piemēru, kad arhitektu biroja pastāvēšanai problēmas rada liekā birokrātija. Politiķe pieļāva, ka ministriju un atsevišķu institūciju «uzblīdušais» darbinieku skaits samazināsies, kad viņu dēļ «nomirs» uzņēmēji. «Šie parazīti nomirs līdz ar to dzīvo radību, uz kā viņi parazitē,» sacīja Rībena.

Komentējot jautājumu par pārlieku lielo darbinieku skaitu, VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norādīja, ka, vērtējot pēc likuma nosacījumiem, 57 pašvaldībās ir pārlieku liels administratīvais aparāts, ņemot vērā tajās esošo iedzīvotāju skaitu.

Kā ziņots, Pieprasījumu komisija šodien noraidīja opozīcijas deputātu pieprasījumu uzņēmēju grūtās situācijas dēļ attiecībā uz Latgali atcelt minimālās algas paaugstināšanu vai vismaz nepieļaut tās kāpumu vairāk kā par 20 eiro gadā.

Māris Kučinskis Valsts pārvalde Norvēģija Skola
2 Komentāri