«Vienotība» nesteigsies ar Saeimas frakcijas vadītāja nomaiņu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

«Vienotības» Saeimas frakcija šodien vēl nelēma par frakcijas vadītāja maiņu, un tuvākajās dienās ir paredzētas konsultācijas ar «Vienotības» sadarbības partijām.

«Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens šodien informēja no šā politiskā spēka ievēlētos parlamentāriešus par to, ka «Vienotības» valde izteikusi neuzticību frakcijas vadītājai Solvitai Āboltiņai un «tehniski atsaukusi viņu no amata», izslēdzot viņu no partijas. Āboltiņa gan joprojām ir frakcijas vadītāja, jo pagaidām nav noticis balsojums par viņas atsaukšanu vai jauna vadītāja iecelšanu.

Pašlaik desmit no 22 «Vienotības» frakcijas deputātiem ir šā politiskā spēka biedri. Tāpēc Ašeradenam paredzēta tikšanās ar sešu partiju pārstāvjiem, kuru deputāti strādā frakcijā. Ašeradens uzsvēra, ka ir sācies priekšvēlēšanu periods, tāpēc ar partneriem tiks diskutēts pat to, kā vislabāk pārvaldīt frakciju. Šāda tikšanās notikšot «rīt, parīt vai vēlākais - pirmdien».

Līdz ar to par Āboltiņas nomaiņu tikšot lemts tad, kad būs pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. Ašeradens akcentēja, ka ir svarīgi panākt, lai frakcija strādātu saliedēti. Ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos, paredzēts pārskatīt frakcijas nolikumu un vienoties, kā frakcija var sadarboties nākotnē.

Komentējot «Vienotības» valdes balsojumu, kurā daži politiķi nepiedalījās vai atturējās, Ašeradens teica, ka respektē viņu lēmumu. Āboltiņas izslēgšanu no partijas atbalstīja astoņi valdes locekļi, bet vēstuli ar šādu ierosinājumu sākotnēji parakstīja deviņi, ieskaitot Olafu Pulku, kurš valdes sēdē nepiedalījās. Pret Āboltiņas izslēgšanu nebija neviens, labklājības ministrs Jānis Reirs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kā arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis balsojumā nepiedalījās, bet deputāti Hosams Abu Meri un Ainars Latkovskis balsojumā atturējās.

Ašeradens, komentējot to, ka neviens cits ministrs neatbalstīja Āboltiņas izslēgšanu, norādīja, ka jau pirms balsojuma izteicies, ka respektēs šādu izvēli. Viņš gan piebilda, ka iniciatīvu par šī jautājuma izskatīšanu virzīja deviņi valdes locekļi.

Abu Meri pēc frakcijas sēdes žurnālistiem atkārtoti pauda, ka frakcijas vadītājam ir svarīgs pārliecinošs deputātu atbalsts. Savukārt Āboltiņa uzsvēra, ka ir svarīgi tas, kā frakcija strādā. Ja tā vienosies, tad Āboltiņa būšot «pirmā, kas atbalstīs Hosamu». Viņasprāt, ir svarīgi panākt, lai valde ieklausītos un visai frakcijai būtu iespēja piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā.

Taujāta par iespēju līdz balsojumam atkāpties no frakcijas vadītājas amata, Āboltiņa noradīja, ka joprojām uzskata valdes lēmumu par cinisku un aizmugurisku, tādu, kas pieņemts, ignorējot partijas statūtus, ētikas un pieklājības normas. Turklāt oficiālu apstiprinājumu par šādu lēmumu viņa esot saņēmusi tikai šodien frakcijas sēdē.

Vienlaikus politiķe apliecināja, ka plāno nolikt Saeimas deputātes mandātu pirms šī sasaukuma Saeimas pilnvara beigām.

Kā ziņots, «Vienotības» valde pirmdien nolēma izslēgt no partijas pašreizējo frakcijas vadītāju Āboltiņu un rekomendēt šim amatam deputātu Abu Meri. Tāpat nolemts, ka Ašeradens turpinās pildīt ekonomikas ministra pienākumus, lai arī iepriekš bija iecerēts, ka viņš strādās parlamentā un vadīs «Vienotības» Saeimas frakciju.

Ašeradens pirmdien pēc valdes sēdes pauda, ka ekonomikas ministra virzīšanas process ticis diskreditēts ar iekšējiem procesiem. Āboltiņa rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu. Ašeradens norādīja, ka Āboltiņa ignorējusi valdes lēmumu un publiski komentējusi kandidātus. Tāpat viņa esot aicinājusi vairākus cilvēkus pieteikties par kandidātiem, kā arī pretnostatījusi frakcijas darbu pret valdes darbu.

Āboltiņa uzskata, ka «Vienotības» valdes lēmums par viņas izslēgšanu no partijas ir spilgts piemērs tam, kad politiski ļoti sarežģītā situācijā tiek meklēts vainīgais, nevis problēma tiek risināta pēc būtības. «Šādu lēmumu uztveru kā cinisku, nesamērīgu un atzīšos, personiski sāpīgu,» aģentūrai LETA pauda Āboltiņa. Vārda brīvība ir viena no svarīgākajām brīvībām demokrātiskajā valstī, akcentēja Āboltiņa, piebilstot, ka viņa tiekot sodīta par frakcijas viedokļa publisku paušanu. Savukārt pārējie pārmetumi esot «dīvainā veidā safabricēti un piedomāti».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu