Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» ievietoto iniciatīvu par bilingvālās izglītības saglabāšanu pārsvarā parakstījuši Rīgas iedzīvotāji, informēja portālā.
Iniciatīvu par krievu valodas saglabāšanu skolās pārsvarā paraksta Rīgas iedzīvotāji
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No visiem iniciatīvas atbalstītājiem 76% ir no Rīgas, 4% - no Daugavpils, 3% - no Jelgavas, pa 2% - no Liepājas un Jūrmalas. Vairums jeb 68% iniciatīvas parakstītāju ir sievietes, savukārt trešdaļa no visiem parakstītājiem ir vīrieši.
Aptuveni trešdaļa jeb 32% iniciatīvas atbalstītāju ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nedaudz mazāk jeb 31% iniciatīvas parakstītāju ir nedaudz jaunāki - vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Idejas atbalstītāju vidū 14% bija vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt vēl tikpat - vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Aptuveni 5% iniciatīvas parakstītāju ir vecāki par 65 gadiem.
Savukārt mazākais parakstītāju īpatsvars - 4% - ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem.
Kā ziņots, nepilnu divu nedēļu laikā sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 parakstu par bilingvālās izglītības saglabāšanu. Iniciatīvas autors Deniss Barteckis mudinājis iebilst pret «Izglītības un zinātnes ministrijas nodomiem visās nacionālo minoritāšu vidusskolās ieviest mācības latviešu valodā».
«Ja tiks īstenoti izglītības ministra Kārļa Šadurska (V) plāni, mēs riskējam nodarīt nelabojamu kaitējumu izglītības kvalitātei. Mūsu bērnu izglītībai. Mūsu bērniem,» teiks iniciatīvas pieteikumā.
Idejas autors pieņēmis, ka reformas rezultātā bērniem būs grūtāk apgūt mācību materiālu, tāpēc viņu zināšanas, salīdzinot ar latviešu bērniem, kuri mācīsies savā dzimtajā valodā, pasliktināsies. «Apgūt zinātņu pamatus, piemēram, ķīmijā vai fizikā, valodā, kas nav dzimtā, ir grūtāk,» pārliecināts Barteckis. Tāpat viņam neesot saprotams, kā un kurš krievu tautības bērnam latviešu valodā skaidros angļu valodas gramatiku.
Barteckis sašutis, ka Šadurskim neesot skaidra un sabiedrībai izklāstīta reformas īstenošanas plāna, kā arī cilvēkresursu. Viņš atsaucas uz Valsts prezidents Raimonda Vējoņa atziņu par to, ka, ja reforma tiks ieviesta tūlīt, var rasties problēmas skolotāju sagatavošanā.
«Gan mums, gan jums ir pilnīgi skaidrs, ka jautājumi par valodu vienmēr parādās dienaskārtībā tieši pirms vēlēšanām. Neļausim padarīt mūsu bērnus par sīknaudu politiķu rokās!» iniciatīvas pieteikumā pauž Barteckis.
Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Īsi pirms tam nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.