Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot «čekas maisus» atklātībai, informēja komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāve, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāre Marta Starostina.
Kangeris komisijas vārdā lūdz Vējoni rosināt atcelt pirms 23 gadiem pieņemto īpašo Valsts drošības komitejas likumu, kas paredz īpašu procesu tiesā, un nodot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) esošo okupētājvaras totalitārā režīma specdienesta dokumentāciju arhīvam, kur tam varētu piekļūt ikviens. Komisija lūdz, paturot citu likumu speciālajās tiesību normās jau esošos ierobežojumus, atzīt par spēku zaudējušu likumu «Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu».
Komisija uzsver, ka VDK un tās priekšteči bija tikai viena no okupācijas režīma institūcijām. «Represijas organizēja Padomju Savienības komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas vadība. Totalitārā režīma nostiprināšanā, represijās, līdzcilvēku izspiegošanā bija iesaistītas arī Latvijas Padomju sociālistiskās republikas Ministru padome, nedemokrātiski veidotās pilsētu un rajonu izpildu komitejas, ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, arī vissavienības institūcijas kā PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR institūcija un citas. Pētīt nepieciešams ne tikai VDK, bet visu šo sistēmu kopumā.»
«Zinātniskā izpēte ļauj pārliecinoši konstatēt, ka VDK jeb čeka darbojās ne vien tieši, bet arī caur piesegstruktūrām. Līdztekus zināmām struktūrām kā Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru komiteja, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienība (Intūrists), kā segorganizācijas izmantoja arī, piemēram, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Augstākās izglītības un vidējās speciālās izglītības ministriju, daudzas citas iestādes,» vēstulē raksta komisijas pārstāvji.
Kangeris atgādina, ka komisija jau 2015.gada 6.martā ar protokollēmumu vienbalsīgi pauda, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.
«Morālo vērtējumu par katra rīcību, motīviem, apstākļiem var dot vienīgi Latvijas sabiedrība un katrs cilvēks savā garīgajā dzīvē pats,» teikts komisijas paziņojumā.
