Valsts pārvaldes reforma paredz trīs gadu laikā izveidot mazu un uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldi, otrdien Ministru kabineta sēdē sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) gan uzsvēra, ka valsts pārvaldes reforma nenotiks bez iepriekšējas analīzes, tā nenotiks kā skaldot ar cirvi.
Ministri šodien skatīja Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu. Citskovskis uzsvēra, ka reformu plāns paredzēts turpmākajiem trim gadiem, kuru laikā tiks nodrošināta maza un uz iedzīvotājiem vērsta valsts pārvalde. «Reformu plāna atslēgvārds ir produktivitāte. Tāpat plāns uzsver nepieciešamību stiprināt valsts pārvaldes efektivitāti,» uzsvēra Valsts kancelejas direktors.
Viena no reformas aktivitātēm paredz mazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu no esošajiem aptuveni 50 000 darbiniekiem līdz 47 000. Tiesa, amata vietu samazināšana neskars aizsardzības nozarē strādājošos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, diplomātisko un konsulāro dienestu darbiniekus, kā arī tos, kam noslēgti terminēti darba līgumi saistībā ar Eiropas Savienības fondu projektiem.
Citskovskis arī uzsvēra, ka Valsts kanceleja nepiedāvā likvidēt mazās un ļoti mazās valsts iestādes, bet gan aicina ministrijas vērtēt šo institūciju darba efektivitāti.
Tāpat reformu plāns paredz ieviest izmaiņas valsts iestāžu atlīdzības sistēmā. Citskovskis informēja, ka tiks piedāvāti risinājumi, lai sasniegtu mērķi, ka valsts pārvaldē strādājošie atalgojumā saņem 80% no tā, ko saņem līdzīgā amatā privātajā sektorā.
Asas diskusijas par strādājošo skaita samazināšanu
Asākās diskusijas ministru starpā izvērtās par ieceri samazināt par 6% valsts pārvaldē strādājošo skaitu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pauda bažas par valsts pārvaldes reformas ietekmi uz viņu pārstāvētajām jomām. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja nenoteikt, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits jāsamazina par 6%, ņemot vērā, ka ir iestādes, kas strādā efektīvi, un ir tādas, kas nestrādā efektīvi.
Kučinskis uzsvēra, ka, sākot jebkuru reformu, vienmēr ir daudz jautājumu. Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka nekādas reformas nenotiks bez iepriekšējās analīzes, jo situācijas ministrijās un valsts iestādēs ir atšķirīgas.
«Vispirms ministrijas nāks klajā ar savu analīzi un priekšlikumiem.
Bet kopumā neatkāpsimies no mērķa padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un konkurētspējīgāku,» sacīja ministru prezidents.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) kā veiksmīgu piemēru štata samazināšanai minēja Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas sākotnēji pretojās reformām, tomēr šī gada laikā tika panākts sākotnēji uzstādītais mērķis - par 10% samazināt VID darbinieku skaitu.
«Ir jābūt skaidram mehānismam, kas ļautu iestādes vadītājam pieņemt lēmumu par to, kurš darbinieks ir svarīgs un kurš nav. Piemēram, vairāku iestāžu vadītāji ir pauduši vēlmi atstāt amatā gados jaunākus darbiniekus,» piebilda ministre.
Valsts kancelejas direktors Citskovskis skaidroja, ka norma par 6% tika atzīta kā piemērota, ņemot vērā starptautisku pieredzi šādu reformu veikšanā. Turklāt lemšana par to, kā veikt darbinieku samazināšanu, būs katras ministrijas ziņā.
«Katrai ministrijai ir noteikta 6% likme un tās tad elastīgi skatās, kādā veidā samazināt darbinieku skaitu savā resorā.
6% ir nepieciešams noteikt, jo tādējādi varam noteikt objektīvu mērķi.
Ja šāds mērķis netiktu noteikts, tad tas būtu labas gribas aicinājums, kuru ņemot vērā, kāda ministrija būs aktīvāka, bet kāda pateiks, ka uz viņiem darbinieku skaita samazināšana neattiecas. Valdībai ir jāvienojas par solidāriem principiem. Valsts kanceleja neuzspiež veidu, kā sasniegt darbinieku samazinājumu par 6%, bet gan parāda, kur vēlamies nokļūt pēc trim gadiem,» uzsvēra Citskovskis.
Premjers piebilda, ka nevar atkāpties no mērķa par 6% mazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tomēr par nodarbinātajiem specifiskās jomās katra ministrija lems pati.
