18.novembris. Kas tev par šo svētku dienu ir jāzina?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA, TVNET

1918.gada 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Šī diena Latvijā ir svētku diena – nestrādā valsts iestādes un lielākā daļa privāto uzņēmumu, notiek dažādi pasākumi visas dienas garumā. Vienlaikus vēstures liecības norāda, ka proklamēšana 1918.gada 18.novembrī bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā, uz kuras fona latviešu nacionālie spēki vienojās valsts dibināšanai.

Kā tas sākās?

Sabrūkot karā novājinātajām impērijām, ģeopolitiskie, militārie un sabiedriskie apstākļi savas valsts dibināšanai pavērās virknei to pakļautībā dzīvojošo tautu. Krievijas un Vācijas tvēriena atslābšana radīja šādu izdevību arī latviešiem, lietuviešiem un igauņiem Baltijā.

1918.gada 3.martā Brestļitovskā boļševistiskā Krievija parakstīja līgumu, ar kuru faktiski pārtrauca dalību Pirmajā pasaules karā, atsakoties arī no bijušās cariskās impērijas valdījumiem tagadējās Latvijas teritorijā, kas nonāca vācu rokās. Savukārt 11.novembrī iekšējā sabrukuma draudu priekšā Vācija parakstīja pamieru ar Antantes valstīm.

Jau pirms Pasaules kara Eiropā virmoja izteikti nacionālistisks noskaņojums, kas bija arī viens no kara cēloņiem, bet tā gaitā sevi pieteica tautu pašnoteikšanās princips kā jauna starptautisko attiecību norma, kuru izvirzīja ASV prezidents Vudro Vilsons, paziņojot, ka nākotnē mieram jābalstās uz «lielu un mazu, vāju un stipru tautu vienlīdzīgām tiesībām uz brīvību, drošību un pašpārvaldi».

Politiskie spēki vienojas Tautas padomē

Vēstures liecības norāda, ka ideja par Latvijas valsti parādījās 20.gadsimta sākumā, taču – kā par autonomiju Krievijas sastāvā. Vēl 1917.gada sākumā, ticot Krievijas demokrātiskas attīstības iespējai, populārs bija sauklis: «Brīva Latvija brīvā Krievijā!» Taču, pieaugot bažām, ka kara gaitā nākamās Latvijas teritorija varētu tikt sadalīta starp Krieviju un Vāciju, latviešu politiskajā elitē arvien aktuālāka kļuva ideja par nacionālu un neatkarīgu Latvijas valsti. Šo pārliecību stiprināja cerība par sabiedroto uzvaru karā un ticība Antantes valstu atbalstītajai tautu pašnoteikšanās idejai.

1917.gada rudenī tika izveidotas divas galvenās latviešu nacionālās politiskās organizācijas – Demokrātiskais bloks un Latviešu Pagaidu nacionālā padome (LPNP). Pirmo no tām pārstāvēja tādi pazīstami sociāldemokrātu politiķi kā Pauls Kalniņš, Marģers Skujenieks, Fricis Menders, kā arī Zemnieku savienības līderi Kārlis Ulmanis, Miķelis Valters un citi. Savukārt LPNP rindās darbojās Ādolfs Klīve, Arveds Bergs, Jānis Čakste, Voldemārs Zamuels, Zigfrīds Meierovics, Kārlis Skalbe.

Demokrātiskā bloka darbība sākotnēji balstījās uz latviešu pašnoteikšanās tiesību panākšanu vācu okupācijas apstākļos un ar sociāldemokrātu starpniecību regulāri aktualizēja šo jautājumu Vācijas parlamentā, līdz 1918.gada oktobrī iesniedza Vācijai paziņojumu par latviešu tautas gribu veidot starptautiski atzītu Latvijas valstisko neatkarību un sagaida vācu okupācijas spēku atvilkšanu.

Savukārt LPNP, kura 1917.gada beigās sevi pasludināja par «topošās Latvijas augstāko iestādi», postulēja, ka Latvijai jābūt «patstāvīgai demokrātiskai republikai», un kopš 1918.gada sākumā koncentrējās uz Latvijas neatkarības starptautisku atzīšanu. Z.Meierovica sekmīgu diplomātisko centienu rezultātā britu ārlietu ministrs Arturs Belfūrs 1918.gada 11.novembrī ar oficiālu vēstuli paziņoja, ka Lielbritānija par Latvijas valdību de facto atzīst LPNP, līdz galīgo lēmumu par to pieņems miera konference.

Latviešu nacionālo spēku vidū nebija vienprātības par Latvijas valsts dibināšanas tiesiskajiem un politiskajiem aspektiem. Asas domstarpības bija jautājumā par institūciju, kura būtu tiesīga reprezentēt latviešu tautu un tās gribu. LPNP sevi uzskatīja par starptautiski atzītu Latvijas valdību un atzina, ka Latvija jau ir proklamēta 1918.gada janvārī, kad Padome savā sesijā pieņēma rezolūciju, kurā noteica, ka «Latvijai jābūt patstāvīgai demokrātiskai republikai, kas apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali». Demokrātiskais bloks, uzskatīdams LPNP par nepietiekami demokrātisku, Latvijas politiskos spēkus pilnībā nereprezentējošu organizāciju, to neatzina un uzstāja, ka par Latvijas neatkarību jālemj jaunai pārstāvnieciskai institūcijai – Latvijas Tautas padomei.

Pārkāpjot savām domstarpībām un pasludinot, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas Tautas padomei, abas politiskās organizācijas to izveidoja 17.novembra vakarā - dienu pirms valsts proklamēšanas. Par tautas padomes priekšsēdi ievēlēja J.Čaksti, bet par Latvijas Pagaidu valdības galvu – K.Ulmani.

Lai dzīvo demokrātiskā Latvija!

Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst. 16 II Pilsētas teātrī, tagadējā Nacionālajā teātrī. Svinīgo sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēža vietnieks Gustavs Zemgals, jo pats J.Čakste, kurš dzīvoja Jelgavas pusē, uz nozīmīgo pasākumu nebija ieradies. 17.novembrī Tautas padome viņu par savu priekšsēdi ievēlēja aizmuguriski, uzaicinot piedalīties 18.novembra aktā ar telegrammas starpniecību. Neierašanās iemesli nav skaidri zināmi; tiek pieļauts, ka tās pamatā varētu būt nesaskaņas starp LPNP un Demokrātiskā bloka politiķiem.

Pēc 1918.gada 17.novembra Tautas padomes sēdes protokola nolasīšanas G.Zemgals paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir nonākusi Tautas padomes rokās. Pēc tam K.Ulmanis Pagaidu valdības vārdā pasludināja neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas nodibināšanu. Klātesošie šos vārdus pagodina ar himnu «Dievs, svētī Latviju!», kuru ar operas kori fonā nodziedāja trīs reizes.

Tam sekojošā uzrunā Pagaidu valdības vadītājs paziņoja, ka tās neatliekams uzdevums būs «Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni». Latvijā visi pilsoņi būs vienlīdzīgi un ir aicināti piedalīties valsts dzīvē neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Latvija «būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai», jaunās valsts pamatprincipus iezīmēja K.Ulmanis.

Līdz Satversmes sapulcei visa izpildu vara atrodas Pagaidu valdības rokās. Saskaņā ar Tautas padomes politisko platformu «Latvijas Satversmes sapulce sasaucama pēc iespējas drīzākā laikā». Vēsturisko sēdi noslēdzot, G.Zemgals nāca klajā ar aicinājumu visiem tautas dzīvajiem spēkiem nākt talkā grūtajā Latvijas veidošanas darbā. «Vienīgā mūsu vēlēšanās - lai Latvijai saules mūžs! Lai dzīvo demokrātiskā Latvija!» Šiem vārdiem atkal sekoja himnas nodziedāšana.

Faktiski pirmais Pagaidu valdības uzdevums bija panākt, lai jauno valsti atzīst Vācija, kura tobrīd bija okupējusi gandrīz visu Latvijas teritoriju, un pārņemt valsts pārvaldes funkcijas savās rokās. 25.novembrī Vācijas pārstāvis Baltijā Augusts Vinnigs Latvijas valdībai darīja zināmu, ka vācu valdība provizoriski atzīst Latvijas Tautas padomi par patstāvīgu varu, kamēr miera konference izšķirsies par Latvijas nākotni saskaņā ar tautu pašnoteikšanās tiesībām.

18.novembris mūsdienās

Latvijas Republikas proklamēšanas diena tiek atzīmēta ar dažādiem pasākumiem, parādēm, uzrunām un salūtiem dažādās pilsētās Latvijā, tostarp Rīgā, kur, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, arī atzīmētāju pulks ir krietni lielāks nekā citās vietās Latvijā.

Neatņemama svētku sastāvdaļa – militārā parāde.

Šogad militārā parāde sāksies plkst.13.30 un notiks 11.novembra krastmalā. Citus gadus parādi klātienē vērojuši tūkstošiem cilvēku.

Parādi, kurā piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēs Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Nu jau neatņemama svētku sastāvdaļa – lāpu gājiens

18. novembra Lāpu gājiens ir viena no Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas svētku tradīcijām, kas aizsākās 2003. gada 18. novembrī kā tobrīd vēl jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» veltījums Latvijas valstij tās dibināšanas gadadienā.

Katru gadu šis gājiens pulcē aizvien vairāk dalībnieku, jau kopš 2005. gada iesniedzoties vairākos tūkstošos, bet kopš 2013. gada jau pārsniedzot 10 000 un pamazām kļūstot par emocionāli saviļņojošāko un vērienīgāko 18. novembra svētku tradīciju. 2016. gada 18. novembrī gājienā devās jau aptuveni 17 000 dalībnieku.

Pulcēšanās gājienam, kas sāksies plkst.18 Rīgā, pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa (Kr. Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojumā), paredzēta no plkst. 17, kad tur sāksies svētku koncerts.

Vakara noslēgums – svētku salūts

Arī šogad Rīgā un citās pilsētās paredzēts svētku salūts. Tas sāksies ap plkst.21. Šogad 18.novembra svētku uguņošana Rīgas pašvaldībai izmaksās 29 959 eiro. Uguņošanu nodrošinās uzņēmums SIA «International Fireworks Design».

Salūti paredzēti arī citās pilsētās. Ventspilī gan kopējās salūta izmaksas ir mazākas nekā Rīgā – tie ir 24 235 eiro.

18.novembris nonācis arī ielu nosaukumos

Latvijā 18. novembra ielas atrodas piecās administratīvajās teritorijās: Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Laucesas pagasta Mirnijā un Naujenes pagasta Vecstropos.

Interesanti, ka trīs vietās – Daugavpilī, Ludzā un Mirnijā – ielas 18. novembra vārdā nosauktas, mainot ielu nosaukumus vēstures griežos.

Daugavpilī 18. novembra iela bija jau pirms 1944. gada, kad to pārdēvēja par Sarkanarmijas ielu. Vēsturisko nosaukumu – 18. novembra iela – tā atguva 1991. gada 14. novembrī.

Ludzā iela, kas šobrīd ir 18. novembra iela, līdz 1992. gadam saukusies par Zaiceva ielu.

Lauceses pagasta Mirnijā 1993. gada oktobrī par 18. novembra ielu pārdēvēta Oktobra iela.

Savukārt 18. novembra laukums ir tikai Krāslavā. Līdz 1990. gada novembrim tā nosaukums bijis Smorugova iela.

18.novembri neatzīmē tikai ejot gājienos, vērojot parādi, bet arī mājās

Aptaujas liecina, ka puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju 18.novembra svētku maltītei plāno atvēlēt līdz 20 eiro.

Vēl 35% iecerējuši tērēt 21 līdz 40 eiro, savukārt 10% svētku maltītei tērēs 41 līdz 60 eiro, bet vēl 5% minēja, ka svētku maltītei atvēlēs vairāk nekā 61 eiro.

Trīs populārākie ēdieni, ko šajos svētkos iedzīvotāji iecerējuši likt galdā, ir karbonāde ar kartupeļiem, štovēti kāposti ar desiņām, bet desertā lielākā daļa izvēlēsies torti «Cielaviņa». Savukārt rupjmaize un kartupeļi, pēc aptaujas dalībnieku domām, ir tie produkti, kas garšo teju katram Latvijas iedzīvotājam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu