Pirmdiena, 25. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
Bēgļi uz Turcijas žoga žāvē drēbes (Ilustratīvs foto) |  
Foto: AP/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas negribēs uzņemt bēgļus, varētu draudēt sods - lielas daļas Eiropas fondu naudas atņemšana, - tā ir viena no versijām, kā mainīt patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu. Eiropas Parlamenta (EP) vairākums uzskata, ka, ja sāktos jauna bēgļu krīze, tad patvēruma meklētāji būtu jāuzņem visām bloka dalībvalstīm, nevis tikai tām, kurās bēgļi ierodas, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

«Nauda runā pati par sevi. Šī ir Eiropa. Jūs nevarat izvēlēties ņemt Eiropas naudu, bet neuzņemties nekādu atbildību,» saka EP deputāte no Zviedrijas Sesīlija Vikstrēma, kura ir ziņotāja par parlamenta piedāvāto reformu. Šonedēļ Strasbūrā pārliecinošu EP vairākuma atbalstu guva lēmums sākt parlamenta sarunas ar ES dalībvalstīm par pozīciju, kas paredz obligātu patvēruma meklētāju uzņemšanu visām dalībvalstīm, nevis tikai tām, kas pašas to grib, vai kurās patvēruma meklētāji ierodas.

Vairums Latvijas eiroparlamentāriešu lēmumu šonedēļ neatbalstīja, taču palika mazākumā. Par obligātās patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas ieviešanu balsoja Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka, pret bija Artis Pabriks, Inese Vaidere un Iveta Grigule-Pēterse, atturējās Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Roberts Zīle šonedēļ nepiedalījās eiroparlamenta sesijā, taču iepriekš balsojis pret piedāvājumiem bēgļu uzņemšanas sistēmas reformēšanai. Pabriks uzskata, ka parlamenta priekšlikumi ES tikai kaitēs, jo sašķels dalībvalstis. «Ar sankcijām šāda veida solidaritāti uzspiest nevar, un no tāda veida priekšlikumiem ir jāatsakās, ja mēs negribam saraustīt gabalos politisko vidi nākotnes Eiropā.»

Citi atkal norāda, ka jaunā sistēma būšot taisnīga, jo tajā būs ņemtas vērā katras valsts spējas uzņemt patvēruma meklētājus. Kā kritēriji noteikti iedzīvotāju skaits un ekonomikas lielums katrā dalībvalstī. Tātad jo bagātāka valsts, jo vairāk patvēruma meklētājus krīzes gadījumā būs jāpieņem. Deputāte no Itālijas Elija Šleina pauž viedokli, ka no obligātās bēgļu uzņemšanas nevajag baidīties. «Es neuzskatu, ka ir pamats kaut kādām bailēm, ja mēs dalāmies ar šo atbildību vienlīdzīgā veidā, proporcionālā veidā 28 valstu starpā. Tas ne tikai būs ilgtspējīgi, bet dos arī pozitīvu pienesumu vietējām kopienām.»

Ja EP par kopēju viedokli ir nobalsojis, tad pie kopējas pozīcijas nav nonākusi ES Padome, kurā ir pārstāvētas savienības dalībvalstis. Un bez dalībvalstu vienošanās patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu mainīt nevarēs. Pret Vāciju, Zviedriju, Itāliju un Grieķiju krasi nostājušās tādas valstis kā Polija un Ungārija.

Eiroparlamentārietis Giorgijs Šopflins, kurš pārstāv Ungārijas valdošo partiju «Fidesz» stingri norāda, ka to, kas dzīvos un kas nedzīvos katrā valstī, ir jāizlemj pašu valstu pilsoņiem, nevis ES. Viņš uzskata, ka obligāto patvēruma meklētāju uzņemšanu izdosies ieviest tikai tad, ja lielākās Eiropas valstis to uzspiedīs. «Ja Vācijas un Francijas koalīcija to uzspiedīs, tas ir iespējams. Tas radītu milzīgu opozīciju un pretošanos, tā kļūtu par vēl vienu ļoti nopietnu plaisu ES. Ja viņi to grib, tad viņi to dabūs.»

Ja valstīm tiešām izdosies vienoties par patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas maiņu, tad galavārds par to piederēs EP.

© TVNET. Visas tiesības paturētas