Valsts nevar ietekmēt nodarbināto skaitu pašvaldībās, bet pamatojumu var vērtēt sabiedrība, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā «Par Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam un Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas īstenošanu».
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz līdz 2020.gadam par 6% jeb 3500 samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē. Tiesa, gaidāmās pārmaiņas neattieksies uz pašvaldībām, jo valsts likumdošana nodrošina to autonomiju.
Valsts kancelejas ziņojumā par valsts pārvaldes attīstības politiku līdz 2020.gadam norādīts, ka līdz 2020.gadam plānots samazināt vispārējās valdības sektorā nodarbināto īpatsvaru no kopējā iedzīvotāju skaita līdz 8%. 2017.gadā valdības sektorā nodarbināto īpatsvars ir 8,6%.
«Mērķa sasniegšana nozīmētu turpmākajos gados pašvaldībās, centrālajās valsts pārvaldes iestādēs un no tām finansiāli atkarīgajās kapitālsabiedrībās samazināt nodarbināto skaitu par aptuveni 5000 katru gadu. Par īpaši ambiciozu šo mērķi padara Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas ietekme, kuras rezultātā vispārējā valdības sektorā pieaug nodarbināto skaits intensīvā projektu īstenošanas laikā, kā arī pašvaldību plašā autonomija cilvēkresursu pārvaldībā,» atzīst Valsts kanceleja.
Tajā pašā laikā Valsts kancelejā piebilda, ka, lai arī būtiski ir samazināts nodarbināto skaits valsts tiešajā pārvaldē, joprojām aktuāls ir jautājums par nodarbināto skaitu pašvaldībās un kapitālsabiedrībās.
«Ņemot vērā starptautiskajās un nacionālajās tiesībās noteikto pašvaldību autonomiju, valsts pārvaldei nav instrumentu pašvaldību un to kapitālsabiedrību nodarbināto skaita ietekmēšanai. Tāpēc pašvaldībās nodarbināto skaita pamatotība jāvērtē iedzīvotājiem,» uzskata Valsts kanceleja.
Lai iedzīvotāji spētu to izvērtēt, Valsts kancelejas ieskatā, nepieciešama lielāka informācijas atklātība par pašvaldības sniegto pakalpojumu apjomu un izmaksām, sniedzot iespējas ērti salīdzināt rādītājus starp pašvaldībām.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 14.novembrī atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto «Valsts pārvaldes reformu plānu 2020», kurā paredzēts samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 un reformēt mazās valsts iestādes.
Valsts pārvaldes reformu virzieni izstrādāti, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursus, problēmas un sabiedrības vajadzības trijās dimensijās - ekonomija (ieguldīt mazāk), lietderība (ieguldīt atbilstoši ieguvumiem) un efektivitāte (ieguldīt gudri).
Valsts pārvaldes reformu plānā iekļautie reformu virzieni un pasākumi piedāvā koncentrēties uz svarīgāko - trijos gados īstenojamiem pasākumiem, kuri sniegs attīstības impulsu valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Desmit reformu virzieni tiks īstenoti sasaistē cits ar citu, lai nodrošinātu izvirzīto rezultātu sasniegšanu, vienlaikus dodot adekvātus instrumentus valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem to sasniegšanā.
