Otrais pasaules karš pasaules vēsturē bija notikums, kas pasaulē ienesa neiedomājamas pārmaiņas. Kara laikā tika veikti neskaitāmi izgudrojumi, īpaši ieroči, kas neatgriezeniski pārmainīja cilvēku dzīves un pasauli, tomēr starp tiem eksistēja vairāki ieroči, kas bija, maigi sakot, dīvaini. Tieši tāpēc izdevums «All That Is Interesting» apkopojis piecus dīvainākos ieročus, kas tika izgudroti Otrā pasaules kara laikā.
1. Suņu mīnas
Tā kā 1941. gada nogalē vācu tanki arvien biežāk ielauzās Padomju Krievijas teritorijā un krieviem trūka prettanku ieroču, nācās būt radošiem un izdomāt potenciāli efektīvu tanku iznīcināšanas līdzekli. Ilgi nebija jāgudro, lai krievu asākie prāti cīņā pret vācu tankiem nolemtu izmantot suņus, ko, atšķirībā no prettanku mīnām, viņiem nepavisam netrūka.
Zem ielenktajiem vācu tankiem tika nogādāts ēdiens un tanku virzienā palaisti suņi, kuriem bija piestiprināti spridzekļi, kas aktivizējās, sunim nonākot pie tanka. Tomēr praksē viss tik spīdoši neizdevās, jo, lai arī daži tanki tiešām tika šādā veidā iznīcināti, lielākā daļa suņu mēdza veikli skriet atpakaļ pie saviem saimniekiem, saspridzinot tos gabalos.
Tiesa, krieviem tas nebija vērā ņemams šķērslis, jo četrkājainos mīnu nesējus turpināja trenēt līdz pat 1996. gadam.
2. Pirdienu spridzeklis «Kurš? Es?»
Rotaļīgais nosaukums «Kurš? Es?» patiesībā apzīmēja ķīmisku savienojumu, ko Otrā pasaules kara laikā izgudroja ASV stratēģisko pakalpojumu birojs, no kā vēlāk attīstījās CIP.
Šis ķīmiskais savienojums bija izveidots tā, lai tas ostu pēc fekālijām. Mērķis bija apkaunot vācu virsniekus, tiem pielavoties un apšļācot viņus ar šo vielu.
Tomēr beigās izrādījās, ka pats izsmidzinātājs oda vairāk nekā vēlāk vācu virsnieks, tāpēc šis ierocis ātri vien zaudēja popularitāti.
Neskatoties uz to, ideja tika attīstīta un ASV valdība vēlāk radīja tik šaušalīgu smārdu, ka cilvēki, kuri tam tika pakļauti, mokās brēca. Mūsdienās šis ierocis ir iekļauts ASV armijas cilvēka dzīvībai nekaitīgo ieroču arsenālā.
3. Hitlera vēja lielgabals
Nacisti bija varen nadzīgi uz dažādu brīnumainu ieroču izgudrošanu, tomēr viens no nedaudzajiem ieročiem, kurus tiem patiešām izdevās arī realizēt, bija pagalam savāds - Hitlera vēja lielgabals. Šī ierīce izmantoja ķīmiskas sprāgstvielas, lai gaisā raidītu spēcīgu gaisa un ūdens tvaika lādiņu, kas radīja turbulenci gaisā, kas savukārt traucēja lidot lidmašīnām.
Hitlers cerēja, ka viņš savu vēja lielgabalu varēs izmantot, lai notriektu kara lidmašīnas, kas bombardēja viņa teritoriju, tomēr, lai arī ieroča izmēģinājumi pierādīja, ka gaisa lādiņš spēj saspridzināt koka dēlīšus no zināma attāluma, tomēr karam pienāca beigas un šis ierocis kaujas laukā palika neizmēģināts.
4. Sikspārņu spridzeklis
Otrā pasaules kara laikā ASV varas iestādes plānoja Japānai uzbrukt ar diezgan absurdiem ieročiem – sikspārņiem, kuriem piestiprināti mazi spridzekļi.
ASV militārais plāns paredzēja, ka katram sikspārnim būs pievienota neliela bumba un masveidā šāda veida ierocis izraisīs pamatīgu postažu. Dīvaino ieroci, ar ko bija paredzēts bombardēt Japānas pilsētas, izgudroja zobārsts Litls S. Adamss pēc tam, kad viņu saniknoja japāņu uzbrukums Pērlhārborai.
Ideju savam izgudrojumam zobārsts ieguva, kad atvaļinājuma laikā Meksikā bija ieraudzījis savvaļas sikspārņus. Vēlāk savācis informāciju par šiem sikspārņiem, viņš atgriezās Meksikā un sagūstīja dažus no dzīvniekiem. Izpētot sagūstītos radījumus, viņš atskārta, ka tie ir lieliski piemēroti karam, jo tie spēja izturēt gaisa spiedienu lielā augstumā, veikt tālus lidojumus un nest salīdzinoši lielu svaru.
Tomēr izrādījās, ka sikspārņu transportēšana un pētījuma izstrādes izmaksas bija lielāka problēma nekā uzskatīts sākumā. Pēc tam, kad projekta izstrādē tika iztērēti divi miljoni dolāru, zinātnieki padevās un to apturēja. Tajā pašā laikā klīda baumas, ka slepenībā tiek attīstīts daudz spēcīgāks ierocis – atombumba.
5. Ohkas pašnāvnieku lidaparāti
Ohkas lidaparāti tika izgudroti Japānā Otrā pasaules kara beigās un bija paredzēti, lai japāņu pašnāvnieku triecienu padarītu pēc iespējas efektīvāku.
Aprīkoti ar smagām raķešu kaujas galviņām, Ohkas lidaparāti tika piestiprināti masīvākām lidmašīnām un zināmā brīdī palaisti vaļā. Atrodoties gaisā, Ohka piloti aktivizēja raķetes, pārvēršot savu lidaparātu līdz ar sevi par milzīgu vadāmu spridzekli.
Tomēr, neskatoties uz nelieliem panākumiem, Ohkas lidaparāti maz ietekmēja kara gaitu, turklāt amerikāņi vēlāk šos lidaparātus nodēvēja par baka jeb idiotu lidaparātiem.
