Pilnīgi visas Latvijā esošās iekārtas, ar ko apstaro audzējus, lai iznīcinātu vēža šūnas, ir novecojušas un regulāri iziet no ierindas, saka Latvijas terapeitiskās radioloģijas asociācijas vadītāja Dace Saukuma. Ierīču defektu dēļ apstarošana bieži vien tiek pārcelta uz vēlāku laiku, kas negatīvi ietekmē onkoloģijas pacientu atveseļošanos.
Latvijas slimnīcās ir astoņi lineārie paātrinātāji, no kuriem vecākie ir 17 gadus veci. Mūsdienu pasaulē starošanas ierīces pieņemts mainīt ik pēc aptuveni septiņiem, astoņiem gadiem, bet pie mums tā nenotiek, stāsta Saukuma.
Mēs gadiem cenšamies pievērst atbildīgo amatpersonu uzmanību tam, ka aparatūra ir jāmaina.
"Pacienti ir neapmierināti visu laiku, bet mūsu lūgumi nodrošināt atbilstošu ārstēšanu tiek ignorēti,» stāsta radioloģe.
Par to, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā gadiem ilgi regulāri nedarbojas ar vēzi slimo pacientu glābšanai paredzētā iekārta - lineārais paātrinātājs, stāstīts 22.novembrī TV3 raidījuma «Bez Tabu» sižetā. Piemēram, pacientei Anitai, kurai paredzētas 34 staru terapijas, atrašanās slimnīcā ieilgst līdz pat diviem mēnešiem, jo staru aparāts regulāri salūzt. «Mēs esam spiesti pārmaksāt (par bezjēdzīgu uzturēšanos slimnīcā). Atrodamies šeit kā bezpajumtnieki – atbraucam, samaksājam naudu un izguļamies,» raidījumā stāstīja sieviete.
«Tā nav tikai Stradiņu slimnīcas, bet plašāka problēma. Tāda pati situācija ir pie mums – Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā, Daugavpils un Liepājas slimnīcās,» saka Saukuma. Rindas uz staru terapiju veidojas, jo vecā aparatūra bieži lūzt, bet mediķiem un pacientiem atliek gaidīt, kad tā tiks nomainīta. Asociācijas vadītāja saka, ka
dažas salūzušās detaļas ir tik vecas, ka nav iespējams atrast ar ko tās nomainīt.
Onkoloģijas centrā atrodas pieci lineārie paātrinātāji, Paula Stradiņa slimnīcā viens, attiecīgi Daugavpils un Liepājas slimnīcās - katrā viens. Jaunākā aparatūra, kas atrodas Austrumu slimnīcā, pirkta 2009. gadā.
«Precīzi apstarot varam arī ar veco ierīci, bet jauna ir manāmi efektīvāka un nelūzt. Pacients nav jāapstaro 20 minūtes, process notiek ātrāk,»
stāsta mediķe. Lineāro paātrinātāju kopējais skaits Latvijā ir pietiekams, jo pasaulē pieņemtais standarts ir 4 iekārtas uz miljons iedzīvotājiem. Tomēr Saukuma piekrīt, ka Stradiņu slimnīcā būtu vajadzīga vēl viena iekārta.
Klasisks lineārais paātrinātājs izmaksā apmēram 3 miljonus eiro. Ja tam ir papildus funkcijas, piemēram, radioķirurģijas un diagnostikas, tas maksā 5 miljonus eiro. Aparatūra ar modernu radioķirurģijas funkciju (bez starošanas funkcijas) ir Siguldas slimnīcai.
Daktere norāda, ka iekārtas ir jāiegādājas savlaicīgi, jo to uzstādīšana ir sarežģīts, laikietilpīgs process, kas ilgst vismaz gadu. «Kamēr viena iekārta tiek nojaukta un otra instalēta, paiet ilgs laiks. Šo aparatūru nevar nopirkt, atvest un mēneša laikā uzlikt,» par atbildīgās ministrijas un citu institūciju vilcināšanos sašutumu pauž Latvijas radiologu-terapeitu pārstāve.
«Aparatūra nolietojas ne vien fiziski, bet arī morāli,» saka Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības «Dzīvības koks» vadītāja Gunita Berķe. Arī viņa no biedrības pārstāvjiem ir dzirdējusi par samilzušo problēmu.
Pacienti, kuri piedzīvojuši staru terapiju, stāsta, ka procedūra ir ne vien sāpīga, bet, ņemot vērā, ka staram jātrāpa slimajā vietā, uz ādas rodas apdegumi un čūlas, kas slikti dzīst.
Pēc viņas domām, problēmas saistītas ar slimnīcu menedžmentu. «Esmu piedalījusies sanāksmēs, kurās tiek apspriests kvalitatīva ķirurga skalpeļa trūkums. Vai tas ir lielas, nacionāla līmeņa sanāksmes temats?»
