Atsevišķas valsts iestādes grēko, dažos gadījumos pieņemot darbā cilvēku bez pielaides valsts noslēpumam, lai gan attiecīgajam amatam šāda pielaide ir nepieciešama, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzīmēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora pirmais vietnieks Andris Freimanis.
Freimanis norādīja, - ja personai amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, tad principā šo cilvēku nevar pieņemt amatā, kamēr drošības iestādes nav veikušas pārbaudi.
Tomēr esot gadījumi, kad valsts iestādes grēko - vispirms pieņem amatā un pēc tam prasa SAB piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Taču gadās, ka pārbaudē parādās «tādi brīnumi», ka Satversmes aizsardzības birojs nevar izsniegt pielaidi, skaidroja SAB direktora vietnieks.
Kā ziņots, Aizsardzības komisija šodien pēc kaismīgām debatēm izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par valsts noslēpumu».
Grozījumi cita starpā paredzēs personām tiesības pārsūdzēt tiesā specdienesta lēmumu, ar kuru atteikts izsniegt pielaidi valsts noslēpumam. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts drošības iestāde ar zināmiem ierobežojumiem informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta, vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam.
