Līdzās izmeklēšanām par nozagtās naudas ceļiem četras valstis - ASV, Kanāda, Igaunija un Lietuva - pieņēmušas īpašu «Magņitska likumu». Tā pamatdoma ir aizliegt nozieguma pastrādātājiem ceļot, iesaldēt viņu kontus un atņemt par zagto naudu pirktos īpašumus.
Igaunijā Magņitska likumu pieņēma pēc deputāta, agrākā diplomāta un izlūkdienesta koordinatora Ērika Nilles Krosa ierosinājuma. Starp citu, Krosu pirms četriem gadiem Krievija uz izdomātu noziegumu pamata iekļāva Interpola meklēto noziedznieku sarakstā. Pavisam nesen tajā iekļuva arī Sergeja Magņitska darba devējs un aktīvākais izmeklēšanas veicējs Bills Brovders. Laikā, kad par īpašo sankciju likumu pret Krieviju lēma Kanāda, Brovderu pēc Krievijas ierosinājuma izsludināja starptautiskajā meklēšanā. Viņam automātiski tika atņemta ASV vīza un draudēja izraidīšana no Amerikas. Kad iesaistījās vairāki ietekmīgi ASV senatori, Brovdera vārds no Interpola saraksta pazuda.
Lietuvas prezidente īpašo Magņitska likumu parakstīja šonedēļ. Kā stāsta mūsu kaimiņvalsts vēstnieks - tas ir bijis vairāk simbolisks žests, lai demonstrētu, ka arī Lietuva ir pret noziegumiem, ko pastrādā Krievija.
Latvijas Saeimas deputāti, tajā skaitā tagadējā Saeimas priekšsēdētāja, pirms trim gadiem kareivīgi solīja, ka mudinās visus atbildīgos šādu likumu pieņemt arī Latvijā. Tomēr šobrīd Saeimā par to vairs nedomā.
Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un arī premjera Māra Kučinska birojs Nekā personīga nodeva ziņu, ka Magņitska likums neesot dienas kārtības jautājums. Savukārt Valsts prezidents gaidot, ko varētu izlemt Ārlietu ministrija. Kā saka Ārlietu ministrija - pirms gada Latvija pieņēmusi «Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu» un ar to pilnībā pietiekot, lai nedomātu par īpaša Magņitska likuma gatavošanu.
Vai par Magņitska lietā pastrādātajiem noziegumiem aizdomās turētajām personām varētu būt liegta iebraukšana Latvijā - tas gan neesot jautājums ministrijai, bet drošības dienestiem.
