Savienoto Valstu Irākā vadītajai cīņai pret «Islāma valsti» Latvija pievienojās 2014. gadā. Mūsu instruktori tajā ir pieprasīti savu īpašo prasmju dēļ, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Cīņā pret «Islāma valsti» Latvijas instruktori pieprasīti īpašo prasmju dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Globālā džihādisma sērgas centrālais perēklis ir Sīrija un Irāka, kurā darbojas, iespējams, visu laiku efektīvākā teroristiskā organizācija «Islāma valsts». Šonedēļ Ministru kabinets pieņēma lēmumu palielināt Irākā bāzēto Latvijas karavīru skaitu. Viņu uzdevums - apmācīt vietējos militāros spēkus, kuri dodas cīņā pret teroristu kaujiniekiem. «Instruktori apmāca vada lieluma vienības. Īpaši tāda viena niša, kur mūsu karavīri ir ļoti noderīgi, - viņi pazīst arī Kalašņikovus un citus padomju laika ieročus. Un Irākā to ir ļoti daudz. Un instrukcijas - mūsu karavīri joprojām prot krievu valodu. Līdz ar to ir tāda niša, kur mūsu karavīri ir ļoti pieprasīti,» stāsta Aizsardzības ministrijas politikas direktors, valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs.
Līdz šim Latvijas instruktori apmācījuši aptuveni 1000 Irākas spēka struktūru pārstāvju. Valdības lēmumā noteikts, ka Latvija savu karavīru skaitu Irākā palielinās līdz maksimums 40 instruktoriem, bet precīzs skaits vēl nav zināms. Viņi dien Dānijas kontingenta sastāvā un kaujas operācijās neiesaistās, skaidro Aizsardzības ministrijā.
Spēku palielināšana Irākā bijis ASV lūgums, kam vairums Eiropas valstu arī atsaukušās, norāda ministrijā. To, ka koalīcijas valstīm izteikts aicinājums palielināt savu pienesumu, intervijā «LNT Ziņu TOP 10» apliecina ASV Valsts departamenta Eiropas Mediju centra runaspersona Vanesa Akera. Viņa apsveic Latvijas lēmumu palielināt Irākā bāzēto karavīru skaitu. «Tas ir ļoti nozīmīgi. Latvijas nesenais spēku papildinājums ir bijis ļoti ievērojams. Un tas ir būtisks pienesums koalīcijai. Koalīcija ir apmācījusi un aprīkojusi vairāk nekā 120 000 Irākas drošības spēku, kuri strādā kopā pret «Islāma valsti», un turpina gūt panākumus kaujas laukā. [..] Stabilizācijai ir nepieciešams vēl vairāk resursu, tāpēc mēs aicinām savus partnerus darīt vairāk. Šī nav tikai Amerikas cīņa, «Islāma valsts» ir globāls drauds, un mēs aicinām visu koalīciju pildīt savus pienākumus.»
Gan amatpersonas, gan politikas eksperti atzīst, ka cīņa pret «Islāma valsti» pagājušajā un šajā gadā bijusi veiksmīga. Organizācija, kas vēl nesen kontrolēja milzu teritorijas Sīrijā un Irākā, tagad ir iespiesta stūrī. Pavasarī ASV koalīcijas atbalstītajiem Irākas spēkiem izdevās atkarot lielāko «Islāma valsts» kontrolēto pilsētu Mosulu, bet oktobrī «Islāma valsts» zaudēja arī savu neoficiālo galvaspilsētu Raku Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem.
ASV valdības pārstāve stāsta, ka koalīcija fokusējas uz trim lietām - «Islāma valsts» vadības apkarošanu, organizācijas novājināšanu finansiāli, kā arī tās kaujinieku vervēšanas spēju samazināšanu. «Kad prezidents [Donalds] Tramps stājās amatā gada sākumā, viena no pirmajām viņa pirmajām direktīvām bija pastiprināt cīņu pret «Islāma valsti». [..] Šīs stratēģijas panākumi tagad runā paši par sevi. Koalīcija un mūsu partneri ir atbrīvojuši vairāk nekā 90% no tās teritorijas, ko kādreiz kontrolēja «Islāma valsts». Un vairāk nekā trešdaļu no šīs teritorijas, kurā atrodas miljoniem atbrīvotu cilvēku, izdevies atgūt pēdējo deviņu mēnešu laikā. Tas notika, pateicoties prezidenta lēmumam gada sākumā cīņu pastiprināt.»
Viens no ASV mērķiem ir nepieļaut, ka no Sīrijas un Irākas aizbēg «Islāma valsts» ārvalstu kaujinieki, kuri var kļūt par teroristiem savās mītnes zemēs. Ārpolitikas eksperts Māris Andžāns norāda, ka «Islāma valsts» kaujinieku atgriešanās rada potenciāli lielu risku. «Mēs nezinām, kad viņi atgriezīsies un kā viņi atgriezīsies. Daļa no viņiem, visticamāk, jau ir atgriezušies Eiropā. Un līdz ar to teroraktus mēs nevaram izslēgt.» Arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzsver, ka «Islāma valsts» novājināšanās vēl automātiski nenozīmē, ka teroraktu kļūs mazāk. «Teroristi darbojas vairākos līmeņos - vienā jā, «Islāma valsts», kas mēģina iedvesmot, organizēt. Bet citā ir vienkārši cilvēki, kuri saskaras ar propagandu internetā, vispār bez nekādas saiknes ar «Islāma valsti». Un pēdējos gados puse no teroraktiem, ko ir veikuši džihādisti, ir bijuši bez nekādas saistības ar «Islāma valsti». Vienkārši cilvēki lasa propagandu, radikalizējas internetā pārsvarā. Un tādus ir ārkārtīgi grūti noķert vai pamanīt.»
Turklāt diemžēl «Islāma valsts» noriets nebūt nenozīmē, ka Irākas un Sīrijas reģionā iestāsies miers. Sevišķi tas attiecas uz Sīriju, kur «Islāma valsts» ir tikai viena no daudzajām karojošajām pusēm, un eksperti atzīst, ka šajā valstī notiekošais pilsoņu karš ir tālu no beigām.